Pa Ceam Ar Klasiku

27. novembrī plkst. 20.30 Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā pirmizrādi piedzīvos Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Operstudijas "Figaro" iestudējums – Eižena d’Albēra muzikālā traģēdija vienā cēlienā "Kains". Par to plašāk stāsta JVLMA Operdziedāšanas klases vadītājs, Operstudijas "Figaro" mākslinieciskais vadītājs un JVLMA simfoniskā orķestra diriģēšanas docētājs Viesturs Gailis, kā arī titullomas atveidotājs Artis Muižnieks, kurus uz sarunu aicinājusi jaunā muzikoloģe, JVLMA 4. kursa studente Marta Liepiņa. Sarunā ar studijas viesiem – par to, ka operas partitūra Viestura Gaiļa redzeslokā bijusi vairāk nekā divas desmitgades, bet īstais iestudēšanas laiks pienācis vien tagad, par d`Albēra saistību ar Rīgu un to, ka līdz šim radošajai grupai nav izdevies atrast nevienu "Kaina" ierakstu... Visbeidzot – arī par muzikālās valodas paralēlēm ar Vāgneru un Humperdinku. Eižens d’Albērs (1864, Glāzgova - 1864, Rīga) operu "Kains" komponēja 1900. gadā. Tā pirmizrādīta tā paša gada 17. februārī Be

23. novembrī Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē izskanēs Mārtiņa Klišāna un Jurģa Cābuļa Rīgas jaukto koru grupas lielkoncerts "Dziesmu koks". Sarunā ar Mārtiņu Klišānu - par koncerta ieceri, kas realizējusies negaidīti vērienīgi ar 17 Rīgas jaukto koru piedalīšanos: "Dziesmu koka tēma jau mums ir ļoti tuva, un tas ir labs simbols visai mūsu dzīvajai tradīcijai, kur mums ir saknes, ir zari, ir lapas un pumpuri, tur mums ir nākotne." Notikuma programma solās būt raiba, jo katrs koris uzstāsies arī individuāli sava diriģenta vadībā, bet koncerts noslēgsies ar Jāņa Ķirša, Riharda Dubras un Jēkaba Jančevska dziesmām visu koru kopīgā priekšnesumā. Uzzinām arī par Rīgas Doma skolas zēnu kora saspringto Ziemassvētku gaidīšanas laiku: "Domāju, ka mūziķiem šis ir tāds starpsvētku laiks, kas sākas ar Lāčplēša dienu, bet pirmo atelpu varbūt var atvilkt Vecgada vakarā. Šis ir ļoti darbīgs laiks, un tā sanāk, ka šajā laikā īpaši zēnu koris vienmēr ir pieprasīts. Acīmredzot tās ir skaidras vērtības, vienkāršs, tīrs, m

"Klasikā" uz sarunu aicinām Valsts akadēmiskā kora "Latvija" māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Māri Sirmo, lai plašāk runātu par 27. novembrī gaidāmo koncertu "Tie sniegi pret zvaigznēm snigs", kas risināsies Adventa laika noskaņās. Koncerts būs veltījums šī gada jubilāriem: Ilonai Breģei (65) un Vilnim Šmīdbergam (80), kā arī 120. dzimšanas dienas atcerē pieminamajam Pēterim Barisonam. Sarunā ar Māri Sirmo — par programmas impulsiem un Ilonas Breģes "Ziemas kantātes" pirmatskaņojumu, par jau zināmo un jaunatklāto Pētera Barisona mūzikā, par Viļņa Šmīdberga īpašo 70. gadu dziesmas "Tā lapa, tā lapa, kas lejup krīt" versiju. Arī par gaidāmajiem Adventes un Ziemassvētku koncertiem, kārtējo sadarbību ar Lolitu Ritmani un saistībā ar 1000. dienu kopš Ukrainas kara sākuma — arī par diviem Valsts akadēmiskā kora "Latvija" solistiem no Ukrainas.

No 16. novembra līdz 2025. gada 2. martam Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova” būs apskatāma Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja simtgadei veltīta mūzikas instrumentu kolekcijas izstāde “Pieskāriens”. Kārtota sešās instrumentu veidu grupās (taustiņinstrumenti, rinkšķināmie instrumenti, lociņinstrumenti, pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti un inovatīvie instrumenti), izstādē pieejama muzeja mūzikas instrumentu kolekcijas izlase 43 instrumentu apjomā, kas aptver laiku no 18. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. “Izstādes uzmanības centrā ir vēstījums par Latvijas meistaru būvēto instrumentu un to radītāju stāstiem vairākās paaudzēs, par to iekļaušanos Eiropas mūzikas instrumentu būvēšanas tradīcijā, vienlaikus esot oriģināliem un inovatīviem. Otra izstādē eksponēto instrumentu atlases līnija atklāj mūzikas instrumentu un to lietotāju, Latvijas kultūrā nozīmīgu personību, attiecību stāstus. Šo līniju lielformāta melnbaltā foto un video dialogos ar savu instrumentu tur

Pianists Artūrs Cingujevs, atzīmējot koncertaģentūras 'Impresario Baltica desmit gadu jubileju, izdevis debijas albumu Piano Therapy 432 Hz un aicina uz īpašiem Klavierterapijas vakariem 13. novembrī plkst. 18.00 un 3. decembrī plkst. 19.00 kultūrtelpā "Koka Rīga" Krāsotāju ielā 12. Jaunais albums un koncertvakari veidoti kā meditatīvs muzikāls piedzīvojums, kas aicina klausītājus apstāties ikdienas ritmā, lai vairotu savu emocionālo labsajūtu. Albumā ir iekļauti komponista Paula Hankinsona skaņdarbi, kā arī Artūra Cingujeva oriģinālkompozīcija, kas izpildīta uz 1910. gada Blüthner klavierēm, skaņotām uz 432 hercu frekvenci. Sarunā ar Artūru Cingujevu - par viņa izveidoto klavierterapijas metodi, par īpašajām Blüthner klavierēm un Franča Šūberta iedvesmoto mūziku, ko radījis komponists, pianists un aranžētājs Pauls Hankinsons (Paul Hankinson).  

9. novembrī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 3. stāva vestibilā izskanēs Valsts akadēmiskā kora “Latvija” koncertprogramma “Gleznainais romantisms”, kurā kori diriģēs Artūrs Švarcbahs, bet soliste būs vijolniece Paula Šūmane. Programmas centrā - angļu komponista Ralfa Vona-Viljamsa skaņdarbs “The Lark Ascending” (“Cīrulis padebešos”). Izskanēs arī  Anglijas vēstures, literatūras un dabas iedvesmoti šī autora opusi “Bushes and Briars” (“Caur krūmiem un ērkšķiem”) un “Three Shakespeare Songs” (“Trīs Šekspīra dziesmas”), kā arī austriešu komponista Gustava Mālera solodziesmas “Urlicht” (“Pirmatnējā gaisma”), “Die zwei blauen Augen” (“Divas zilas acis”) un “Ich bin der Welt abhanden gekommen” (“Esmu zudis šai pasaulei”), kuras jauktajam korim aranžējis Klituss Gotvalds. Sarunas ievadā Artūrs stāsta par savām attiecībām ar VAK "Latvija" un savu jauno statusu kā kormeistaram. Runājam par koncerta norises vietas meklējumiem un izvēli par labu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 3. stāva vestibilam. Tā kā programmas

No 6. līdz 9. novembrim Rīgas A Cappella festivāls norisināsies ar jaunu vadmotīvu — New Choral Sounds jeb "Jaunās kora skaņas". Tiks pirmatskaņoti jauni skaņdarbi un jaunas programmas, nozīmīga vieta tiks ierādīta unikāliem mūzikas projektiem un novatoriskiem mūzikas atskaņojumiem. Galvenās festivāla norises un koncerti notiks Sporta 2 kvartāla Lielajā zālē. 7. novembrī plkst. 19.00 Sporta 2 kvartāla Lielajā zālē norisināsies Latvijas Radio kora programmas "Sarunas bez vārdiem" pirmatskaņojums. Latvijas Radio koris, dejas māksliniece Lilija Lipora un diriģents Sigvards Kļava aicinās ceļojumā glezniecisku skaņu un kustību pasaulē, kuru rada un veido unikālākie un pilnīgākie instrumenti — cilvēka balss un cilvēka ķermenis. Sarunā ar "Klasiku" Sigvards Kļava un Lilija Lipora uzsver — iestudējot šo programmu, galvenais bijis netraucēt ķermeņa valodas un mūzikas valodas satikšanās mirklim. Līdzīgi kā glezniecībā, kur vērojami visdažādākās intensitātes otas triepieni un krāsu faktūras, arī šīs programmas skaņ

1. novembrī LU Lielajā aulā un tiešraidē Latvijas Radio 3 "Klasika", kā arī 2. novembrī Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga piedāvā Volfganga Amadeja Mocarta muzikas programmu, kurā pie diriģenta pults būs orķestra mākslinieciskais partneris Jērgs Vidmanis. Sinfonia Concertante atskaņojumam uz saspēli aicināti “Berlīnes filharmoniķu” koncertmeistari – vijolniece Vineta Sareika un altists Amihajs Gross, programā iekļautas arī komponista pēdējās - 40. un 41. simfonija, dēvēta romiešu varenā virsdieva Jupitera vārdā. Jērgu Vidmani uz sarunu aicinājis Orests Silabriedis. Vai Mocarts spēj darīt jūs laimīgu? Vai jūs vispār domājat par mūziku šādās kategorijās? Jā, pat ļoti. Nupat ar brīnišķīgo orķestri Sinfonietta Rīga mēģinājām Mocarta simfoniju “Jupiters”, un mēs visi bijām neticami laimīgi. Bet tas nav virspusējs laimīgums. Smuka mūzika… Ne tā. Mocarta mūzika ir neticami skaista, bet tajā ir lielas dzīles. Nupat mēģinājām epizodi, kas skan moderni. Ja kāds tajā brīdī ienāk

26. oktobrī Rīgā un 27. oktobrī Pālē risināsies „Somugru dienās 2024”, kuru tēma – „pārtapšana”, domājot par mūsdienu kultūras attīstību, balstoties senajās somugru tautu vērtībās, veidojot jauno. “Somugru dienās” tiek aktualizēta Latvijas otras pamattautas – lībiešu - kultūra kontekstā ar citām somugru tautām, kā arī latviešiem rosina sajust savu tālo senču saknes - saprast lībisko, igaunisko vai citu somugrisko savas kultūras izpausmēs. Svētki Latvijā aizsākās jau 2014. gadā, asociācijas „Fenno – Ugria” (Igaunija) rosināti. Plašāk par gaidāmajiem notikumiem stāsta Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītāja Margita Poriete. Rīgas Latviešu biedrības namā varēs aplūkot Mazirbes biedrības “Randalist” organizētā starptautiskā plenēra “Līvzeme 2024” gleznu izstādi, bet priekšlasījumu rītā plkst. 11.00 piedalīsies  Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite, ansamblis “Līvlist”, arheoloģe Alise Gunnarssone, biedrības “Metsepoles līvu kultūras centrs” vadītājs Jānis Atis Krūmiņš, kora “Lōja” diriģents Ģi

27. oktobrī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" viesosies izcilais Freiburgas Baroka orķestris, piedāvājot vienā vakarā dzirdēt visus sešus Johana Sebastiāna Baha “Brandenburgas koncertus”, kuros komponists rāda apbrīnojamu izdomas bagātību solo instrumentu un orķestra instrumentu saspēlēs un rotaļās. Šī mūziķu apvienība izveidota 1987. gadā, saņēmusi prestižas balvas, sadarbojusies ar jomas vadošajiem speciālistiem, turklāt ir pirmais baroka orķestris, kam bijis gods atklāt Zalcburgas festivālu. Viens no orķestra mākslinieciskajiem līderiem ir vijolnieks Gotfrīds fon der Golcs (Gottfried von der Goltz), Drēzdenes galma baroka mūzikas un Johana Sebastiāna Baha dēlu daiļrades speciālists, kurš nāk no Brandenburgas markgrāfistes augstmaņu dzimtas. Ar mūziķi sazinājās Inta Zēgnere.   Gotfrīds fon der Golcs: Kad 1987. gadā tika dibināts Freiburgas Baroka orķestris, Vācijā vēl nebija daudz šādu mūziķu vienību, kas spēlē autentiskos instrumentus. Jau darbojās Musica Antiqua ar Reinhardu Gēbelu, bija Concerto

20. oktobrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē notiks koncerts „Sveicam Šūbertu un Vecumnieku”, kurā jauniešu kamerorķestris Davinspiro Camerata un tā līderis Daniils Bulajevs sadarbībai aicinājuši čellisti Gunu Šnē un komponistu, diriģentu Andri Vecumnieku. Viņam šī gada jūnijā apritēja apaļi 60 un vasaras mēnešos pēc jauno mūziķu aicinājuma tapa Sinfonia F (Concerto Grosso Pastorale), kas turpina komponista simfoniju ciklu, kurā šī būs jau sestā simfonija. Cikls aizsākts 1991. gadā ar Sinfonia A, kurai sekoja B, C, D un E. Katrā reizē komponists izmēģina kādu citu sinfonia žanra modeli, un šoreiz tas ir Concerto grosso. Darbs veltīts vijolniekam Daniilam Bulajevam, čellistei Gunai Šnē un stīgu kamerorķestrim Davinspiro Camerata, bet pie diriģenta pults pirmatskaņojumā būs pats autors. Iedvesmu savam jaunajam skaņdarbam Andris Vecumnieks ir smēlis no Ludviga van Bēthovena Sestās simfonijas ("Pastorālā"), bet atsauces rodamas arī no citu komponistu darbiem. Andris Vecumnieks: "Nosauk

Stāsta Rīgas Starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) radošā direktore Sonora Broka Tieši pirms četrdesmit gadiem Vima Vendersa filma “Parīze, Teksasa” saņēma "Zelta palmas zaru", Kannu kinofestivāla balvu. Šoruden ar nupat kā restaurēto filmas versiju tiek atklāta Rīgas starptautiskā kino festivāla vācu kino sadaļa Zeitgeist Deutschland. Intervijā Vima Vendersa fondam režisors par savas filmas atjaunoto versiju saka: “Šodien tā ir cita filma, lai gan nekas nav mainījies. Es tagad to redzu citādi. Un man patīk tas, ko redzu. Bet tā noteikti atšķiras no filmas, ko redzēju 1984. gadā. Mēs nekad līdz šim vēl neesam bijuši tik tuvu uz lentes notvertajam.” Venderss, viens no spilgtākajiem jaunā vācu kino pārstāvjiem, karjeras sākotnē aizraujoties ar Amerikas mitoloģiju, ar šo cilvēka pašapzināšanās odiseju sasniedz māksliniecisko un emocionālo pilnbriedu. Vizuāli iespaidīgajie, operatora Robija Millera radītajie kadri, hipnotiskais Raja Kūdera slaidģitāras skanējums un dramaturga Sema Šeparda scenārijs salēdza

19. oktobrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Imanta Kokara 1969. gadā dibinātais leģendārais kolektīvs, atzīmēs savas pastāvēšanas 55. gadskārtu ar žilbinoši spilgtu koncertprogrammu. Tajā kamerkoris sola ne vien stāties līdzās savam saules vārdam, bet pat ar to spēkoties virtuozā kormūzikas programmā. Lai uzzinātu vairāk, uz studiju aicinājām kamerkora "Ave Sol" māksliniecisko vadītāju Andri Veismani. Mūsu sarunā par to, kādas pārmaiņas skārušas kori pēdējo piecu gadu laikā kopš iepriekšējās vērienīgās jubilejas; par jaunām iniciatīvām, pie kurām pieder arī pavasarī iedibinātais koncertcikls "Kora laboratorija" (to ievadīja Anastasija Kildiša, kura nu pošas uz Stokholmu, lai piedalītos Erika Eriksona diriģentu konkursā). Andris Veismanis jūsmīgi runā arī par saviem audzēkņiem, no kuriem liela daļa pievērsušies komponēšanai, piemēram, Jēkabs Bernāts. Kopīgi atceramies Andra paša gaitas korī "Ave Sol" kā dziedātājam un diriģentam. Un, protams, pievēršamies kora 55. jubilejas

Rīgas projektu koris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) divos koncertos pirmatskaņos komponistes Lauras Jēkabsones "Folk pasiju", kas tapusi par godu Franča Trasuna 160. jubilejai. Rīgas projektu koris savu septīto sezonu atklās ar pasaules pirmatskaņojumu divos koncertos – Rīgā un Rēzeknē. Jēkabsones "Folk pasija" ir koncerta garuma jaundarbs, kas atspoguļo latgaliešu priestera un valstsvīra Trasuna dzīvesgājumu. Klasikas studijā tiekamies ar komponisti, grupas "Latvian Voices" dziedātāju Lauru Jēkabsoni. Mūsu sarunā par tautiskā un sakrālā sapludināšanu, par saknēm Latgalē un to, vai Franča Trasuna upuris nav bijis veltīgs, par mūziķu lielo pietāti pret radīto materiālu un pasijā ieslēptajiem citātiem. Sarunas otrajā daļā par 26. oktobrī paredzēto "Latvieša mīta" pirmatskaņojumu. Tā radīšanas gaitā Laura pētījusi latviešu tautasdziesmas, lai pēc iespējas bagātīgāk atveidotu latviešu vīrieša jūtu pasauli. * Darba "Folk pasija" libreta autore ir latgaliešu dzejniece un Saeimas deputāte

Jaunās mūzikas festivālu ARĒNA 2024 ar koncertu "Laika poētika" Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē 18. oktobrī ieskandinās kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", pie diriģenta pults stājoties mākslinieciskajam vadītājam Normundam Šnē. Ar Normundu Šnē un dziedātāju Viktoriju Majori, kura atklāšanas koncertā pievienosies orķestrim čehu komponista Ondržeja Adameka opusa "Karakuri – Poupée mécanique" izpildījumā, tiekamies uz sarunu Klasikas studijā. Normunds Šnē atzīst, ka šajā koncertsezonā "Sinfoniettai Rīga" nesanākot spēlēt tik daudz laikmetīgās mūzikas, cik gribētos, un uzaicinājums no festivāla "Arēna" puses šīs alkas kompensējot. Sarunā arī par koncerta "Laika poētika" nosaukumu un akcentējam laika kā atskaites un uztveres līdzekli. Uzdodam jautājumu, vai programmai, kurā ir trīs apjomīgi darbi, impulsu devis Platona Buravicka jaundarbs "Vakuuma domēni" un lūdzam raksturot neordinārā Ondržeja Adameka un austriešu laikmetīgās mūzikas dzīvās leģendas Georga Frīdriha Hāsa rokrakstu un skaņumākslu.