Kultras Rondo

Par bērniem un jauniešiem adresētajam izrādēm un viņa jaunāko iestudējumu „Valmieras puikas” Valmieras teātrī Kultūras rondo studijā saruna ar režisoru un aktieri Jāni Znotiņu. Ierakstos pēc pirmizrādes uzklausām dramatizējuma autori Anci Muižnieci, skolotājas Ritas Gravas lomas atveidotāju Klintu Reinholdi un Sandi Rungi, kurš atveido Pēteri Lauci. 20. martā ASSITEJ nacionālais centrs Latvijā aicina teātra jomas profesionāļus, vecākus, pedagogus, ikvienu interesentu piedalīties domnīcā “Kāda ir bērnu un jauniešu teātra loma skatuves mākslas kopainā Latvijā?” par bērnu un jauniešu teātri Latvijā, tā nozīmi atvērtas un kritiski domājošas sabiedrības veidošanā un atspoguļošanos teātra kritikā. „Kāda ir bērnu un jauniešu teātra loma skatuves mākslas kopainā Latvijā?” Šis jautājums nodarbinās ne tikai diskusijas dalībniekus 20. martā, kad Starptautiskajā bērnu un jauniešu teātra dienā notiks domnīca ar šādu nosauku, tas ir jautājums, kurš jau ilgstoši nav uzdots Latvijas kultūras telpā. Fragmentāri notikumi i

19. martā pirmizrādi piedzīvos režisoru Dāvida Ernštreita un Ineses Kļavas dokumentālā filma "Patrīcija". Ar dokumentālās filmas režisoriem Dāvidu Ernštreitu un Inesi Kļavu tiekamies Kultūras rondo studijā, tiešsaistē sazināmies arī ar Patrīciju Eiduku. Filma ir stāsts par slēpotāju Patrīciju Eiduku un viņas ģimeni – tēvu, kurš no mazotnes gatavojis meitu olimpiskajām spēlēm, brāļiem, kuri ir viņas  atbalsts, arī par dzīves pārbaudījumiem un sporta aizkulisēm un jaunas sievietes gribasspēku.   Patrīcija. Filma par Latvijas labāko slēpotāju Patrīciju Eiduku. from Mistrus Media on Vimeo. Filmas režisori ir Dāvids Ernštreits un Inese Kļava, galvenais operators Normunds Pavlovskis, montāžas režisore Inese Kļava,  komponists Otto Auniņš, skaņu režisors Artis Lūsis, producenti Elīna Gediņa-Ducena un Gints Grūbe. Filma veidota filmu studijā "Mistrus Media", un tā tapusi ar Nacionālā kino centra un Latvijas Televīzijas atbalstu. Filma ir ilgtermiņa dokumentāls vērojums, un tās idejas autors ir režisors un žur

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) turpina savu tradīciju un arī šogad dodas uz Franciju, lai Lielajā teātrī Eksanprovansā (Grand Théâtre de Provence) sniegtu koncertu. Pie diriģenta pults stāsies maestro Žans Klods Kazadesī, bet soliste būs dāņu vijolniece Anna Agafija Egholma. Programmā iekļauts Fēliksa Mendelszona-Bartoldi Vijoļkoncerts un Nikolaja Rimska-Korsakova “Šeherezade”. Pirms koncertturnejas šo programmu 21. martā varēs noklausīties arī Lielajā ģildē. Uz koncertu aicina un par gaidāmo turneju stāsta Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina.

Kultūras rondo studijā jaunais mākslinieks Miķelis Mūrnieks par sociālo kritiku personālizstādē “Behavioral Sink”, kuras kodolu veido maģistra darbs "Fountain", un jauna skulpturālo noveļu sērija, kā arī apjomīga scenogrāfija. Sarunā iesaistīsies arī izstādes kuratore Elīza Elizabete  Ramza. No 16. marta līdz 19. maijam Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma sadarbībā ar "VV Foundation" tapusī līdz šim apjomīgākā mākslinieka Miķeļa Mūrnieka personālizstāde “Behavioral Sink”. 2023. gada vasarā Miķelis Mūrnieks ieguva maģistra grādu Sandberga institūtā, Amsterdamā, ar darbu "Fountain". Šis darbs kalpos par izstādes kodolu, ap kuru izveidota jauna skulpturālo noveļu sērija un apjomīga scenogrāfija.

Jāzepa Grosvalda fenomens nav tikai tīrās mākslas fenomens, arī svarīgs atskaites punkts mūsu kultūrvēsturē, - secina pētnieki pēc zinātniskajiem lasījumiem, kas notika aizvadītās nedēļas nogalē. Konferencē „Meklējot Džo” pētnieki akcentēja gan Jāzepu Grosvaldu kā mākslinieku, gan pievērsās nozīmīgajai  Austrumu  tēmai Grosvalda daiļradē, gan viņa mantojumam mūsu un Vermlandes muzejā, iezīmēja laikmetu un laikabiedrus, izgaismojot arī sieviešu stāstus. Viena no zinātnisko lasījumu sesijām „Mantojums” notika angļu valodā, to vadīja Ieva Kalnača un tajā piedalījās kuratori no Vermlandes muzeja Kārlstadē Zviedrijā. Kurators Dans Spēgels raksturoja Vermlandes muzejā esošo Jāzepa Grosvalda darbu kolekciju, kā arī atklāja muzeja kuratora Helgi Kjellina saikni ar Latviju un Igauniju (1932.gadā Valters un Rapa izdod viņa rakstītu grāmatu „Latviešu māksla”). Vienā no attēliem Kjellina adrešu grāmata, tajā arī Līnas Grosvaldes adrese. Savukārt kuratore Fiffi Mirstrēma vēstīja par mākslas pieredzes un izpratnes perspe

Tēlnieks Roberts Diners, kura piemiņai Mākslas stacijā "Dubulti" radīta izstāde "Pasaule manos sapņos", ir šīsdienas Kultūras rondo galvenais tēls, kura pasauli atklājam kopā ar mākslinieci Liliju Dineri un kuratori Ingu Šteimani.   "Uzskatu, ka visu Roberta daiļradi raksturo vieglums. Tas ir tāpēc, ka tur nav šīs zinātniskās pētniecības aspekts, ko mēs varbūt domātu, kas piedien laikmetīgai mākslai," vērtē Inga Šteimane. "Roberts strādāja intuitīvi un būtībā viņš nekad neaizslēdza to bērnišķīgo pasauli. Viņš nekad to neaizslēdza un nekad no tās nenorobežojās. Nekad nekļuva par krasi laikmetīgu sociālu domātāju, sociālu būtni, viņš vienmēr palika saistībā ar šiem dziļajiem arhaiskajiem slāņiem. Manuprāt, viņam pašam pat neradās jautājumi, ka tā nevarētu būt. Tas var būt radīja interesi apkārtējos, tajos, kas vairāk kļuvuši par racionālām, zinātniski pētošām būtnēm. (..) Tas radīja zināmu izbrīnu, kā viens mākslinieks, viens cilvēks var tik brīvi dzīvot šajā paplašinātajā realitātē, kādā, es uzskatu, dzī

12. marta vakarā Latvijas Nacionālajā operā aizvadīta Lielās mūzikas balvas ceremonija. Pasniegtas balvas septiņās kategorijās, kā arī godināti balvu par mūža ieguldījumu laureāti – komponists Vilnis Šmīdbergs un pianists, pedagogs Arnis Zandmanis. Kultūras rondo iespaidi un komentāri pēc Lielās mūzikas balvas pasniegšanas. Ierakstos - intervijas ar laureātiem.  Studijā izvaicājam muzikoloģes Ilzi Šarkovsku-Liepiņu un Ivetu Grundi, mūzikas kritiķi Armandu Znotiņu un džeza mūzikas izdevniecības “Jersika Records” vadītāju Mareku Ameriku. Lielās mūzikas balvas 2023. gada laureāti Gada jaunais mūziķis Dziedātāja Katrīna Paula Felsberga Gada jaundarbs Jura Karlsona simfoniska vīzija "Noslēpumainais dārzs…", pirmatskaņojums 2. decembrī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" – Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Guntis Kuzma Par izcilu interpretāciju Altiste Ilze Kļava – Pētera Vaska Altkoncerts 15. aprīlī koncertzālē "Cēsīs" (kopā ar Tallinas kamerorķestri un diriģentu Juhu Kangasu) Gada ansambli

Māksliniece Laima Eglīte glezno jau daudzas desmitgades un iemīļota vairāku paaudžu skatītāju vidū – gan ar savām plastiskajām un izjustajām figurālajām kompozīcijām, gan labsirdīgajām un emocionālajām grāmatu ilustrācijām un nu jau par klasiku kļuvušo animācijas filmu „Kabata”. Bet ainavu glezniecība viņas daiļradē ir jauns pagrieziens. Sulīgie dabas skati ir viņas jaunākās personālizstādes „Murjāņi un.. par zaļu pat vēl zaļāks” centrā. Tie mijas ar Laimas Eglītes cilvēku vērojumiem un TV pārraidēs tvertu personību vaibstiem. „Par zaļu pat vēl zaļāks” patiesi ir precīzs un šai reizē arī gluži burtisks nosaukums Laimas Eglītes izstādei. Ziemas beigu pelēkumā īpaši spilgti izceļas viņas tvertais leknais zaļums ainās no Murjāņiem, kur māksliniece vada vasaras, agrākām atmiņām Puikulē un arī skatiem pa Rīgas dzīvokļa logu. Kā tapušas šīs ainavas? Nē, māksliniece nedodas ar molbertu plenērā, bet glezno pēc fotogrāfijām, atmiņām un izjūtām. Interesanti, ka ainavu glezniecībai Laima Eglīte pievērsusies tikai pirm

Kādiem aktuāliem tematiem savos pētījumos pievēršas Rīgas Tehniskās universitātes jaunie arhitekti, kuru diplomprojekti aplūkojami izstādē „Sapņu struktūras”, Kultūras rondo pārrunājam ar RTU Arhitektūras un dizaina institūta direktori Māru Liepu-Zemešu un absolventiem - Katrīnu Martu Peizumu un Rolandu Hartmani. Līdz marta vidum inovāciju un zinātnes sasniegumu ekspozīciju telpā «RTU un Origo nākotnes pietura» varēs iepazīt pēdējos gados Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) diplomus ieguvušo jauno arhitektu diplomdarbus. Diplomdarbu kolekcija apver tematiski un ģeogrāfiski plašu jautājumu loku. Diplomprojekts iezīmē arhitekta profesionālās dzīves sākumu. Pēc piecu gadu ilgām studijām topošie arhitekti izstrādā kompleksu maģistra darbu ar integrētu diplomprojektu. Studentam ir iespēja brīvi izvēlēties diplomprojekta tēmu, likt lietā studiju laikā iegūtās zināšanas un prasmes, ļaut vaļu fantāzijai un atklāt savu pasaules redzējumu un rokrakstu plašākai sabiedrībai.

Gribu katru dienu darīt lietas, kas dara laimīgu un kas uztur formā gan fiziskajā, gan čella formā – tā Kristaps Bergs. Čellists Kristaps Bergs nominēts „Lielajai mūzikas balvai 2023” par izcilu interpretāciju, atskaņojot Vitolda Lutoslavska  Čellkoncertu kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģenti Kristīnu Posku.  Kristaps nāk no muziķu ģimenes, kā solists debitēja 2005.gadā Rīgā, Lielajā ģildē ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Andri Nelsonu pie diriģenta pults. Pierādot savas čella spēles virtuozās prasmes, kā solists un kamermūziķis viņš muzicējis pasaulē prestižākajās koncertzālēs. Kopš 2016.gada septembra Kristaps Bergs veic čellu grupas koncertmeistara pienākumus Briseles Filharmonijas orķestrī. Ar Kristapu Bergu sazinājāmies zoom platformā:

Amerikas Kinoakadēmijas jeb „Oskara” balvu ceremonijā paziņoti uzvarētāji. Kultūras rondo studijā pārrunājam kino profesionāļu redzējumu par ”labākā” titula ieguvējiem un skatu no Latvijas kino kritiķēm – Kristīnes Simsones un Dartas Ceriņas. 96. Amerikas Savienoto Valstu Kinoakadēmijas jeb "Oskara" balvas pasniegšanas ceremonijā triumfējusi biogrāfiskā drāma "Openheimers" ("Oppenheimer"), iegūstot septiņas balvas, tai skaitā "Oskaru" kategorijā labākā filma, labākais aktieris – Kilians Mērfijs un labākais režisors – Kristofers Nolans. Filma vēsta par amerikāņu kodolfiziķi un nereti par "atombumbas tēvu" dēvēto Robertu Openheimeru. Nolans filmas scenāriju ir balstījis autora Kaja Bērda un vēsturnieka Mārtina Šervina sarakstītajā grāmatā "Amerikāņu Prometejs", kas saņēmusi Pulicera balvu. Kinodarbs, kurš varēja dižoties ar 13 nominācijām, tika arī pie balvas par labāko otrā plāna lomu, kuru atveidoja Roberts Daunijs jaunākais, novērtējums gūts arī par filmas montāžu, operatora darbu un oriģinālo mūziku. Fil

„Lielās mūzikas balvas 2023” ceremonijas gaidās šodien noslēdzam ierakstu sēriju, izceļot mūziķus, kuri nominēti par individuālu izpildījumu: par izcilu interpretāciju vai izcilu sniegumu gada garumā. Altiste Ilze Kļava balvai nominēta par izcilu Pētera Vaska Altkoncerta interpretāciju pērn 15. aprīlī koncertzālē “Cēsis” kopā ar Tallinas kamerorķestri un diriģentu Juhu Kangasu. Ilze Kļava jau vairāk nekā 20 gadu dzīvo un strādā Norvēģijā, kur ir Bergenas Filharmoniskā orķestra altu grupas koncertmeistare. Taču viņa ir biežs viesis arī Latvijā, kur uzstājas gan kā soliste, gan klavieru kvarteta „RIX” sastāvā. Kā saka pati māksliniece, ceļš mūzikā viņai ielikts jau šūpulī: viņas mamma ir altiste Benita Strautmane, tēvs – džeza pianists Juris Kļava, vecākais brālis – diriģents Sigvards Kļava. To, ka tieši alts būs viņas mūzikas instruments, Ilze Kļava zinājusi jau kopš bērnības.

Nacionālā līmeņa teātra skola un dejas mākslas centrs; jauns studentu teātris un starptautisks studentu kino festivāls - Latvijas Kultūras akadēmijas rektora amata kandidāts kinorežisors, profesors, šobrīd LKA prorektors Dāvis Sīmanis atklāj savas idejas un stāsta par TabFab kvartāla attīstību, atbildot uz Kultūras rondo jautājumiem. Rektora vēlēšanas gaidāmas aprīļa vidū, tāpēc šobrīd Dāvis Sīmanis tiekas gan ar pasniedzējiem, gan studentiem, lai skaidrotu savu redzējumu par akadēmijas nākotni, vienoto telpu Tabakas fabrikā un arī filozofiskā līmenī. Ar viņa stratēģiju var iepazīties LKA mājas lapā.

Divas ekstrēmas profesijas – būt mūziķei un mammai… Par izcilu sniegumu gada garumā Lielajai mūzikas balvai nominēta klavesīniste Ieva Saliete. Ieva ir brīvmāksliniece – dzīvo Latvijā, sadarbojas ar orķestri "Sinfonietta Riga" baroka projektos, piedalās solo un kamermūzikas projektos Vācijā un Šveicē, ir Bernes senās mūzikas orķestra "Les Pasions de I’Ame" klavesīniste. Ir arī pasniedzēja Jāzepa Vītola Latvijas valsts mūzikas akadēmijā.

Rīgas cirka arēna ir gatava atklāšanai – ko tas nozīmē apmeklētājiem un profesionāļiem? Kas paredzēts arēnas starptautiskajā atklāšanas programmā? Kultūras rondo pārrunājam ar Rīgas cirka valdes locekli Māru Pāvulu un projektu vadītāju Elvīru Avotu. Taps arī vēsturisko Rīgas cirka plakātu izstāde "Jautrības metamorfozes" un atvēršanas svētki būs grāmatai "Rīgas cirks. Ieskaņa. 1888-1957". Rīgas cirka arēnas atklāšana notiks martā un aprīlī. Programmā būs ne vien plašai publikai pieejamas izrādes, bet arī dažādi notikumi pasaules cirka un citu nozaru profesionāļiem. Plašāk ar programmu var iepazīties Rīgas cirka mājaslapā.

Gaidot „Lielās mūzikas balvas 2023” ceremoniju, ierakstu sērijā izceļam mūziķus, kuri nominēti par individuālu izpildījumu: par izcilu interpretāciju vai izcilu sniegumu gada garumā. Pirms pieciem gadiem saksofonists Aigars Raumanis saņēma Lielo mūzikas balvu kā „Gada jaunais mākslinieks”. Šogad viņš nominēts par izcilu sniegumu gada garumā. Un pagājušais gads Aigaram Raumanim ir bijis patiesi iespaidīgs – 68 koncerti, 14 jaundarbu pirmatskaņojumi, sadarbības un ieraksti. Līdzās tam mākslinieks mācās arī doktorantūrā, no mūzikas prātu atslēdz jogā un garās pastaigās, un ir pārliecinājies – jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt.

Par Nacionāla teātra aktieru un režisora atkal tikšanos izrādē "Heda Gablere. Atgriešanās" Kultūras rondo saruna ar režisoru Edmundu Freibergu un aktrisi Madaru Zviedri. 6. martā Nacionālajā teātrī bija pirmizrāde iestudējumam "Heda Gablere. Atgriešanās". Stāsts par sievieti, ko audzinājis tēvs, un vīrieti, kas audzis rūpīgā sieviešu uzraudzībā. Viņu laulība noslēgta pavisam nesen, bet visiem ir skaidrs, ka tā nebūs laimīga savienība. Visiem, izņemot jauno vīru, zinātnieku Jergenu Tesmani. Heda mīlestībai piešķir pašu svarīgāko lomu dzīvē, bet dzīve nepakļaujas viņas ideāliem, tāpēc sarežģītās jūtas pret pavisam citu vīrieti kļūst postošas. Svarīgs vārds ir 'atgriešanās', jo ar šo iestudējumu daudzi labi aktieri atgriežas uz Nacionālā teātra skatuves, - Madara Zviedre, Jēkabs Reinis, Ģirts Liuziniks un Ivars Puga. Arī Edmunds Freibergs kā režisors atgriežas ar šo izrādi. Izrādes radošā komanda: režisors Edmunds Freibergs scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, video mākslinieks Tom

Gaidot „Lielās mūzikas balvas 2023” ceremoniju, sākam ierakstu sēriju, izceļot mūziķus, kuri nominēti par individuālu izpildījumu: par izcilu interpretāciju vai izcilu sniegumu gada garumā. Dziedātāja Inna Kločko Lielās mūzikas balvai izvirzīta par izcilu interpretāciju titullomā Leoša Janāčeka operā „Jenūfa” Latvijas Nacionālajā operā (kopā ar Latvijas Nacionālās operas kori, orķestri un diriģentu Mārtiņu Ozoliņu). Inna Kločko Kultūras rondo uzsver, ka dzīvē ir introverts cilvēks, bet uz skatuves var izdzīvot jebkuru raksturu. Dziedātāja dzimusi Sibīrijā, 2015.gadā absolvējusi Krievijas Teātra mākslas universitātes muzikālā teātra nodaļu. Bijusi Staņislavska un Ņemiroviča – Dančenko Maskavas Akadēmiskā muzikālā teātra soliste. 2020.gadā saņēmusi Latvijas Nacionālās operas piedāvājumu interpretēt Lizas lomu Pētera Čaikovska operā „Pīķa dāma”, bet 2023.gadā viņa spoži atveidoja Jenūfas lomu. Dziedātāja Latvijā dzīvo jau četrus gadus.

Mierpilnas ir to cilvēku sejas, ko māksliniece Baiba Rībere izšuvusi uz medicīniskās marles savā pirmajā personālizstādē. Tādas viņa tās ieraudzījusi savā darbavietā – Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejā. Jā, šīs sejas uz auduma pārceļojušas no muzeja eksponātu traukos ieraudzītajiem vaibstiem, ar mākslinieciskiem līdzekļiem atgādinot, ka aiz katra anonīmā eksponāta ir cilvēks. Baibas Rīberes izstāde „Mierpilns” ir viens no piemēriem, kā muzejs mērķtiecīgi savieno mākslu un medicīnas vēsturi, lai pirmā viesošanās muzeja apmeklētājiem nebūtu pēdējā. Anatomijas muzeja ekspozīcijā viens no pamatprincipiem ir sadarbība. Un māksla te ienāk bieži, palīdzot noņemt stigmu, ka šeit ir tikai formalīnā peldoši orgāni, kas domāti vien medicīnas profesionāļu apskatei. Māksla un medicīnas vēsture gluži burtiski satiekas arī Baibas Rīberes personālizstādē, jo viņa ir gan izšuvēja, gan strādā Anatomijas muzeja Informācijas centrā. Kā māksliniecei viņai šī ir pirmā satikšanās ar plašāku publiku. Izstādes centrā i

Iznāk teātra zinātnieka Gunāra Bībera “Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju, Ibsenu un Brehtu”. Kultūras rondo studijā lekciju saturu aktualizējam kopā ar redaktors Raimondu Briedi un režisoru Elmāru Seņkovu. Gunāra Bībera "Astoņas lekcijas" ir daļa no viņa lasītā kursa "Drāmas teorija" aktieru specialitātes studentiem Latvijas Kultūras akadēmijā 2000. gada rudens semestrī, kad tās tika ierakstītas magnetofona kasetē nenoskārstai vajadzībai. 2020.–2021. gadā lekcijas tika atšifrētas un izveidots manuskripts, kas ietver lekcijas par drāmas kompozīcijas pamatelementiem, traģēdiju, komēdiju, drāmu, to specifiku un žanriem, kā arī divas ievadlekcijas par Henriku Ibsenu un Bertoltu Brehtu – diviem dramatiķiem, kuriem Bībers pievērsis īpašu uzmanību. Lekcijas ir studiju kursa daļa un vienlaikus – ieskats būtiskos jautājumos drāmas teorijā un vēsturē. Lekciju teksts ir rediģēts, atsakoties no vārdu atkārtojumiem, liekvārdiņiem, pauzēm, tomēr nav mēģināts to pārvērst literāri gludā tekstā. Iespējams, k