Kultras Rondo

Kultūras rondo “Mēneša apskatniekā” kopā ar kultūras žurnālistiem un kritiķiem pārrunājam marta aktualitātes kultūras telpā. Sarunājas laikraksta "Diena" žurnālists, teātra kritiķis Atis Rozentāls, kino kritiķe Kristīne Simsone un Latvijas TV žurnālists Jānis Lācis. Martā noticis ir ļoti daudz. Marts jau tradicionāli ir balvu mēnesis - Lielā mūzikas balva, "Oskari", "Zelta mikrofons"... Marts ir bijis pārcelšanās mēnesis, jo beidzot savās vecajās/ jaunajās telpās ir atgriezies Jaunais Rīgas teātris. Rīgas cirka arēna arī ir iesildīta ar velobaleta izrādi. Valmieras teātris turpina aktualizēt jaunatnes teātra nepieciešamību, iestudējot ‘Valmieras puikas”. Bet Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvoja „Meistars un Margarita”, savukārt Čehova Rīgas Krievu teātris kopā ar pētniecisko žurnālistiku veido neparastu dokumentālu izrādi "Šķelšanās". Tikmēr kino ir seriālu ražas laiks. Tikko bija "Pansija pilī”, tagad - "Padomju džinsi”, kuri jau saņēmuši skatītāju simpātiju balvu Eiropas lielākajā seriālu festivālā Lillē

Klusajā sestdienā senās mūzikas apvienība “Schola Cantorum Riga” un džeza saksofonists Dāvis Jurka Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” klausītājiem veltīs īpaši Lieldienu ieskaņai veidotu programmu, kurā savīsies gregoriskie korāļi un mūsdienīgas džeza improvizācijas. Kā tas iecerēts, skaidro ansambļa "Schola Cantorum Riga" vadītājs Guntars Prānis un saksofonists Dāvis Jurka. Koncertā skanēs vēlīno viduslaiku sakrālā mūzika no Francijas, Ziemeļeiropas un Rīgas, un pamīšus baudīsim Dāvja Jurkas spožās improvizācijas ar atspēriena punktu no senajiem gregoriskajiem dziedājumiem. "Schola Cantorum Riga" mākslinieciskais vadītājs Guntars Prānis nosaucis šīs Dāvja spēles par interludio brillante jeb mirdzošajām starpspēlēm. Viduslaiku dziedājumu tonālajam mirgojumam ir spēcīga līdzība ar džeza neparedzamajiem līkločiem, un šajā programmā viss savijas vienkop. 

No 5. līdz 11. aprīlim norisināsies 28. Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls "2Annas". Šogad festivāla galvenā tēma ir "Prāts", aplūkojot cilvēka prāta nebeidzamo konfliktu ar sevi, spējas un radošo potenciālu. Kultūras rondo par plašo festivāla programmu izvaicājam Programmas direktori Laimu Graždanoviču un Vidējā garuma filmu programmu kuratori Daci Čauri un Sofiju Annu Kozlovu, žurnāla “Tvērums” redaktori un īsfilmu programmu līdzautori. Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls "2Annas" savu pastāvēšanas gadu gaitā atspoguļo neatkarīgās Latvijas un īsmetrāžas kino vēsturi un piedāvā jaunāko īsmetrāžas kino piedāvājumu no vairāk nekā 90 valstīm. Īpaši atlasītā konkursa programmā skatītāji varēs iepazīt aktuālo pasaules un Baltijas valstu kino. Festivāla veidotāji vēlas izglītot un iedvesmot cilvēkus būt klātesošiem kino pasaulē, jo tā ir kontrastaina un tai nav noteiktu robežu. Tāpat ik gadu festivāla programmā īpaša vieta atvēlēta kino industrijas pārstāvjiem. Ik gadu īsfilmu konkursā tiek iesniegti apt

Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) žūrija paziņo nominantus septiņās nominācijās – labākais dzejas darbs, labākais prozas darbs, labākais Latvijas autora oriģinālliteratūras darbs bērniem, labākais prozas tulkojums latviešu valodā, labākais atdzejojums latviešu valodā, spilgtākā debija literatūrā un spilgtākais darbs literatūrzinātnē.  Līdztekus iepazīstina arī ar speciālbalvas ieguvējiem. Kultūras rondo ar nominantiem iepazīstina un savu izvēli raksturo žūrijas pārstāviji: žūrijas priekšsēdētāja, arī rakstniece, dzejniece un tulkotāja Ieva Melgalve, rakstnieks Osvalds Zebris un tulkotājs Ilmārs Zvirgzds. Latvijas Literatūras gada balvas nominanti Labākais prozas autordarbs Džena Andersone "Krīta apļi", "Zvaigzne ABC" Svens Kuzmins "Skaistums un nemiers", "Dienas Grāmata" Margarita Perveņecka "Aspirantūra", "Dienas Grāmata" Daina Tabūna "Raganas", "Ascendum" Kristīne Ulberga "Zem kupola", "Dienas Grāmata" Labākais dzejas autordarbs Ērika Bērziņa "Ardievas bohēmai", "Orbīta" Marts Puj

„Ideālists merkantilā pasaulē” – monogrāfija, kurā pirmoreiz iespējams izsekot grāmatu apgāda „Zelta Ābele” dibinātāja un vadītāja Miķeļa Goppera dzīves nozīmīgākajām epizodēm visa mūža garumā. Kultūras rondo studijā par Miķeli Gopperu un viņa apgādu izvaicājam monogrāfijas autoru Laimoni Osi un grāmatzinātnieku Viesturu Zanderu. Iznācis divu sējumu izdevums – "Grāmata kā meistardarbs. Apgāda "Zelta ābele" ilustrēts bibliogrāfisks izdevumu katalogs" un monogrāfija "Ideālists merkantilā pasaulē. Grāmatizdevēja Miķeļa Goppera dzīve". Katalogu sastādījis, komentējis un monogrāfiju sarakstījis Laimonis Osis. Bibliofila un grāmatu kolekcionāra Laimoņa Oša desmitgadēm ilgusī interese par leģendāro izdevniecību "Zelta Ābele" un tās dibinātāja Miķeļa Goppera dzīvi ir īstenojusies apjomīgā monogrāfijā un izsmeļošā apgāda izdoto grāmatu katalogā. Rezultātā ir tapis divu sējumu izdevums: monogrāfija par Miķeļa Goppera dzīvi un darbību "Ideālists merkantilā pasaulē", kā arī izdevniecības "Zelta ābele" ilustrēts bibliog

18. aprīlī atklās Latvijas paviljonu Venēcijas biennāles 60. starptautiskajā mākslas izstādē – mākslinieces Amandas Ziemeles ekspozīcija "O day and night, but this is wondrous strange…and therefore as a stranger give it welcome*". To organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija sadarbībā ar kultūras projektu aģentūru "Indie". Paviljona komisāre ir Daiga Rudzāte, kurators ir Adams Budaks (Adam Budak), mākslas biedrības "Kestner Gesellschaft" (Hanovere, Vācija) direktors, un arhitekts ir Niklāvs Paegle ("Ēter"). Sekojot pavedienam, ko Abots, 19. gadsimta skolotājs un teologs, savā darbā ir aizņēmies no Šekspīra, Amanda Ziemele pārvērš paviljona interjeru par tādu apdraudētu mikrokosmu, atdzīvinot dimensijas, kas mūs ieskauj savā viesmīlībā. Kurators Adams Budaks Amandu Ziemeli dēvē par telpas poligloti.  Venēcijas biennāles 60.Starptautiskā mākslas izstāde ar nosaukumu „Foreigners Everywhere” būs atvērta apmeklētājiem no 20.aprīļa līdz 24.novembrim. *O day and night, but this is wondrous strange. And t

Izdota monogrāfija „Pauls Jurevičs – filozofija un dzīves restaurācija”. Kultūras rondo tiekamies ar vienu no monogrāfijas autoriem – Latvijas Kultūras akadēmijas docentu Andreju Balodi. Monogrāfija ir žanriski veidota kā intelektuālā biogrāfija.  "Tas nozīmē, ka mēģinām apvienot Jureviča dzīves gaitu, dzīves ceļu ar viņa filozofiju, filozofisko ieguldījumu," skaidro Andrejs Balodis. "Jurevičs neapšaubāmi ir ļoti interesanta personība, viņam bijušas dažādas interesantas tikšanās, jau ar minēto Martinu Heidegeru viņš tiekas. Viņš piedzīvo lietas, ko mēs, paldies dievam, nepiedzīvosim. Nepiedzīvosim divus pasaules karus, tikai vienu piedzīvojam. Trimdu, okupāciju. Dzīves ceļš ir piesātināts, bet līdzās tam viņš spēj darboties, noturēt savu profesionālo interesi, filozofisko latiņu pietiekami augstu." Monogrāfija veltīta ievērojamam 20. gadsimta latviešu domātājam un kultūras darbiniekam Paulam Jurevičam (1891–1981), kurš starpkaru periodā bija Latvijas Universitātes (LU) profesors, publiski atpazīstams intel

Laikā pirms Lieldienām piedāvāt klausītājiem apcerīgi skaistu mūziku sola Valsts Akadēmiskais koris (VAK) „Latvija”, kamerorķestris „Sinfonietta Rīga” un solisti. Rīgas Sv.Pētera baznīcā 28.martā izskanēs koncerts. Programmā Gabriela Forē Rekviēms, Arvo Perta „Stabat Mater” un Gijas Kančelli pēdējais skaņdarbs. Par koncertu stāsta diriģents Māris Sirmais. Koncertam Zaļajā Ceturtdienā izvēlēti darbi, kurā katrs klausītājs neatkarīgi no muzikālā prasīguma līmeņa var kaut ko atrast sev, pārliecināts Māris Sirmais. Franču romantiķa Gabriela Forē Rekviēma lasījumā Māra Sirmā vadītais koris „Latvija” sabalsosies ar kamerorķestri „Sinfonietta Rīga” un ērģelnieku Aigaru Reini, kā arī Latvijas Nacionālās operas solistu, basbaritonu Rihardu Mačanovski un soprānu Natāliju Behmu, kas dzimusi un studējusi Kijivā, bet patlaban dzīvo Rīgā. Otrs darbs, kas skanēs koncertā Zaļajā Ceturtdienā, ir gruzīnu komponista Gijas Kančeli pēdējais sacerētais opuss, tā nosaukums latviski skan „Gaistošā pasaule”. Gija Kančeli Mārim Si

Viņi ir jauni, viņi mīl kino un, ja aizdegas par kādu ideju, tad var ieguldīt ļoti daudz enerģijas tās īstenošanā. Latvijas Kultūras akadēmijas topošie kino profesionāļi sākuši darbu pie savām diplomdarba filmām, kurās raudzīs apliecināt savu meistarību kino darbu režijā, producēšanā, montāžā un operatora darbā. Vairāki no viņiem jau studiju laikā sevi spēcīgi pieteikuši „Lielajā Kristapā”. Māra Rozenberga tikās ar vienas topošās filmas režisori Amandu Grīnbergu un producenti Katrīnu Karpli un Nacionālās filmu skolas vadītāju Jāni Putniņu. Amanda Grīnberga un Katrīna Karple ir puse no radošā četrinieka, kas kopā strādā pie īsfilmas „Luna”. Sarunā klāt nav operatores Annas Konovalovas, kura tobrīd strādā filmēšanas laukumā, un mākslinieces Kristīnas Rezvihas – viņa vienīgā no četrinieka nav Latvijas Kultūras akadēmijas studente, bet topošā scenogrāfe Mākslas akadēmijā. Dāmas visās vadošajās filmas pozīcijās gan akadēmijas kontekstā nav nekas sevišķs, saka Katrīna Karple un Amanda Grīnberga. Topšajai diplomda

Voiniča manuskripti un to šifrēšana mūzikā. Kultūras rondo studijā saruna ar komponisti un senu manuskriptu pētnieci Annu Fišeri, kuras jaundarba ”Voynich Codex” pamatā ir šī manuskripta mistērija. Studijā arī pirmatskaņojuma diriģents Renāts Cvečkovsks, kura vadībā skanēs kamerorķestris “Sinfonia Concertante”, un soliste soliste, laikmetīgās vokālās mūzikas pētniece Helēna Sorokina. Kamerorķestris “Sinfonia Concertante” aicina uz “Concerto E&F” 27.martā Mazajā ģildē. Ar šo koncertu orķestris turpina koncertu ciklu „Concerto no A līdz Z”. Šajā ciklā vairāku gadu garumā iecerēts iepazīstināt klausītājus ar ļoti plašu latviešu komponistu loku, koncerta programmas veidojot komponistu vārdu un uzvārdu alfabēta secībā un īpaši aktualizējot jaundarbus. Šoreiz koncertā diriģenta Renāta Cvečkovska vadībā izskanēs vairāki darbi stīgu orķestrim – Ērika Ēšenvalda "Laika robežas", Maijas Einfeldes "Nikte un Selēne", Gustava Fridrihsona "Eine kleine Passione" un Annas Fišeres jaundarba mecosoprānam un stīgu orķestri

Kā programmas “Latvijas skolas soma” saturā nodrošināt līdzsvaru starp tradicionālās un laikmetīgās kultūras piedāvājumu? Kādu kultūrprojektu papildinājumu ir guvusi programma „LatvijassSkolas soma” un ko tas prasa kā no skolotājiem tā skolu jaunatnes, Kultūras rondo vērtē Aija Tūna, programmas "Latvijas skolas soma" nodaļas vadītāja, Sabīne Ozola, programmas eksperte administratīvajos jautājumos un zinātniskā asistente, kā arī mākslas zinātniece Māra Žeikare, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izglītības un mākslas mediācijas programmu kuratore. Projekts "Latvijas skolas soma" darbojas jau piecus gadus un ir veikts apjomīgs pētījums par darbu pirmajā piecgadē.  "Pirmais lielais secinājums ir tas, ka mūsu trakā ideja - no viena liela simtgades svētku pasākuma, kas veltīts bērniem un jauniešiem, izveidot kaut ko visaptverošu, regulāru un paliekošu, tas mums ir izdevies," atzīst Aija Tūna. "Programma sākās Latvijas valsts simtgades ietvaros, un tas no sākuma bija kā ideja un iniciatīva. Tad mums bija pilotpr

Mihaila Bulgakova "Meistars un Margarita" iestudējums Dailes teātrī - režisoru un aktieru skatījums. „Vēstījumam nav jānonāk līdz adresātam, un, lai ietekmētu pasauli, teksts nevienam nav jāizlasa.” Šis teikums rakstīts igauņu kultūrkritiķa Indreka Grigora recenzijas ievadā, kam ar Bulgakova „Meistaru un Margaritu” tik vien kāds sakars, kā slavenais teiciens „Manuskripti nedeg!”. Kādu vēstījumu ar Bulgakova „Meistaru un Margaritu” Dailes teātra iestudējumā ir gribējusi nodot igauņu radošā komanda? Kultūras rondo saruna ar radošo tandēmu – Tītu Ojaso un Eni-Līsu Samperi, bet aktieri – Ieva Segliņa un Mārtiņš Meiers piekrīt īsai sarunai starpbrīdī un pēc ģenerālmēģinājuma. Viņi ir Meistars un Margarita. Pasaulē pazīstamākajiem igauņu teātra režisoriem Tītam Ojaso un Ene-Līsai Semperei šis ir pirmais iestudējums Latvijā, bet Bulgakova „Meistaram un Margaritai” viņi savā daiļradē pievēršas jau otrreiz. Rīgas izrādi abi uzskata par dziļāku un labāk izdevušos nekā pirms pieciem gadiem Vīnē iestudēto, kas toreiz

Par cilvēkiem un telpu, kurā dzīvo cilvēki. Tāds būs gala vēstījums, ko jau šodien, 22. martā, ikviens apmeklētājs Daugavpilī Rotko muzejā varēs nolasīt jaunatklātajā Starptautiskajā Latgales grafikas simpozija noslēguma izstādē. Iepazīstot Daugavpils cietoksni un urbāno vidi un apmeklējot Latgales kultūrvietas, mākslinieki no Polijas, Francijas, Horvātijas, Itālijas, Igaunijas, Latvijas un Taivānas radīja mākslas darbus, iezīmējot savu individuālo rokrakstu un parādot grafikas medija plašo tehnisko daudzveidību. Mākslas rezidenču formātā realizētais un grafikas medijam veltītais Latgales grafikas simpozijs ir unikāls projekts Latvijas kultūrtelpā ar ģeogrāfisku un idejisku piesaisti reģionam un plašu starptautisku tvērumu. Par šī  gada  simpozija vadmotīva  tēmu  kļuvis “Laiks”. Jau divpadsmito reizi Daugavpilī notiek Starptautiskais Latgales grafikas simpozijs jeb grafikas mākslas svētki. Par svētkiem šo laiku no 8. marta, kad 10 grafikas mākslinieki no dažādām pasaules valstīm ieradās Daugavpilī, lai ra

Mūziķu apvienība "BikiGRUPA" izdevusi albumu "BikiDZIESMAS". Kā jau liecina nosaukums, mūziķu iedvesmas avots bijusi daudziem bērniem tik iemīļotā dzejas bilžu grāmatu sērija "BIKIBUKS". Tiekamies ar muzikālās apvienības “BikiGRUPA” dalībniekiem. Studijā trīs no viņiem – Mārtiņš Circenis, Agnese Malnača un Patriks Stepe, bet tiešsaistē sazināmies ar dzejnieci un bērnu literatūras autori Inesi Zanderi.

Kultūras piedāvājumā bērnu auditorijai pamazām arvien plašāk sevi piesaka izrādes un koncerti pašiem mazākajiem skatītājiem. Piemēram, Leļļu teātrī pēc rekonstrukcijas durvis vērusi Kamerzāle ar izrādēm mazuļiem jau no deviņu mēnešu vecuma; Čehova teātrī pirmoreiz iestudē izrādes divgadniekiem. Kāds pašlaik ir kultūras iestāžu piedāvājums visjaunākajai auditorijai, kā tas top un cik tas ir pieprasīts? Kultūras “produkti” pašiem mazākajiem ir pieprasīti un aug plašumā, tomēr nav noslēpums, ka vairums pasākumu koncentrējas Rīgā, un arī biļetes ne visiem ir pa kabatai. Būtisku ieguldījumu pieejamības uzlabošanā – gan mazliet lielākiem bērniem – pēdējā piecgadē ir devusi kultūrizglītības programma „Skolas soma”,  un par to mēs plašāk runāsim pirmdienas raidījumā Kultūras rondo.

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) izdevusi pirmā latviešu valodā sacerētā vēstures apcerējuma “Vidzemes stāsti” autora Rīgas Sv. Jēkaba baznīcas mācītāja Frīdriha Bernharda Blaufūsa (1697–1756) 1752. gadā Rīgā rakstītu autobiogrāfiju. Tā atklāj cilvēka attiecības ar Dievu un savas sūtības meklējumus pasaulē. Kā mūsdienās uztvert Frīdriha Bernharda Blaufūsa autobiogrāfiju, kura sarakstīta 18.gadsimta vidū Rīgā? Kādēļ mūsdienās aktualizējam vienu no Hernhūtes brāļu draudzes atbalstītājiem, kurš darbojies Vidzemes draudzēs un Rīgas Sv. Jēkaba baznīcā? Par Blaufūsu un pētījumu gaitu, kas aizveda uz Halli un Hernhūtu Kultūras rondo stāsta LNB  izdevuma “Dzīvesgājums” sastādītāja, manuskripta tulkotāja no vācu valodas – LNB vadošā pētniece Beata Paškevica. Par Blaufūsu un viņa veikumu esam stāstījuši arī raidījumā Grāmatai pa pēdām.

„Vēlējums visām mātēm - mācēt izstrādāt ne tikai pienu un asaras, bet arī indi” – tā Rasa Jansone. Mākslinieces kolāžās mākslas vēsture savijas ar mūsdienu popkultūru un raisa sarunu par sievietes – mātes lomu. Rasa Jansone ir māksliniece, kuratore un publiciste, kas ilgstoši nodarbojas ar mātišķības jautājumu neredzamo  un sāpīgo pusi. Galerijā "Alma"pašlaik skatāma viņas jaunākā  izstāde „Tava pēda uz manas plaukstas; vienmēr, Rafael”.  Izstādei ieplānoti divi cēlieni, ekspozīciju kādā brīdī nomainīs citi darbi. Izstādes pirmajā cēlienā ar Rasu Jansoni galerijā "Alma" tikās Laima Slava. Mākslinieces Rasas Jansones rakstītais izstādi pavadošais teksts iesākas tā: „Es ceru, ka manās kolāžās ir kāds pārgalvīguma elements – es uzasinu savas šķēres un metos virsū pašam Rafaelam. Es – Austrumeiropas māksliniece, nolieku sevi blakus viņam. Tas taču ir kaut kādā ziņā smieklīgi līdz izmisumam.” Māksliniece  cer, ka skatītājs darbos redzamo nolasīs vismaz vairākos līmeņos. Sākam ar to, vai izstādē redzamie darbi i

Šovakar, 20. martā, Latvijas Nacionālajā teātrī Rīgā un rīt Daugavpils teātrī viesosies pazīstamais Igaunijas teātris „Vaba Lava” (Brīvā skatuve), kurā sadarbībā ar Kijivas dramaturgu teātri un režisoru Valteru Sīli tapusi izrāde „Izvēlies labāku versiju”. Strādājot pie iestudējuma, Sīlis pērnvasar mēnesi dzīvoja Kijivā. Lugas autore ir Natalka Bloka, kuras rokrakstu Valters Sīlis smejoties dēvē par „dramaturģijas pankroku”. Sarunā režisors dalās pārdomās par izrādes tapšanu un nozīmi.

Kā virzās Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekts un kuri jautājumi ir Kultūras ministrijas darba grupas dienas kārtībā, pārrunājam Kultūras rondo studijā ar darba grupas vadītāju Līnu Birzaku-Priekuli, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes locekli Elīnu Vikmani un Rīgas Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāju Inesi Andersoni.

Jaunais Rīgas teātris atgriežas savās vēsturiskajās mājās. Par ēkas piepildījumu ar saturu un skatītājiem un svētku klātbūtni Kultūras rondo studijā pārrunājam ar aktieriem Baibu Broku un Andri Keišu, reportāžā ielūkojamies teātra telpās un tiekamies ar arhitekti Zaigu Gaili. 2024. gada 19. marts ir zīmīgs datums Latvijas kultūras vēsturē – Lāčplēša ielā 25 atgriežas Jaunais Rīgas teātris (JRT) un notiek pirmā pirmizrāde Lielajā zālē – iestudējums „Sapņu tulkotāju sekta”.  Un drīz sekos pirmizrādes abās pārējās skatuvēs – „Melnais gulbis’’ un „Bilžu vakars ar Sprīdīti”. Un cilvēkus droši vien interesē viss – gan ēka, gan izrādes, ar ko ēka tiks piepildīta. Māra Rozenberga bija Lāčplēša ielas namā, kad notika oficiālā atslēgu nodošana teātrim, un tad viņa arī sarunājās ar arhitekti Zaigu Gaili, kura atzīst, ka tas ir viņas mūža darbs un vēl tikai gaidot fotogrāfijas grāmatai, kura tapusi kopā ar mākslas zinātnieci Anitu Vanagu, „Māja ar sešiem gulbjiem”. Studijā starp divu izrāžu mēģinājumiem ir JRT aktier