Kultras Rondo

Kultūras rondo svētku studijā viesojas Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas mūzikas skolotaja un diriģente Līga Gaiķe un skolas ansambļa "Lavīze" dalībnieces Ance, Kristīne, Marta, Lorete un Stefānija, kuras visas vakar piedzīvoja arī koru fināla skati skolas jauktā kora sastāvā. Meitenes izpilda latviešu tautas dziesmu "Dzied, māsiņa, skaistas dziesmas", bet sarunā dalās emocijās par vakar skatē piedzīvoto.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ietvaros šodien, 5. jūlijā, norisināsies skatuviskās dejas uzvedums “Viedvasara” zīmē, kas plkst. 18.00 notiks "Xiaomi" arēnā. Tajā piedalīsies vairāk nekā 3000 dejotāju no 152 deju kolektīviem. Uzveduma režisorei Diānai Kaijakai šie ir pirmie dziesmu un deju svētki šādā amatā. Koncerta mēģinājumu vakar vērojā arī kolēģe Laima Slava. Viedvasara” ir radošs un šodienīgs stāsts par piecu jauniešu piedzīvojumiem vasaras brīvlaikā dažādās vidēs – laukos, mežā, jūrā, pilsētā un ārzemēs. Esot šķirtiem katram savā vidē, jauniešus vieno viedierīču dāvātās iespējas savstarpēji dalīties ar piedzīvoto un secināto, taču vēlāk soli pa solim atklājas, ka “Viedvasarai” ir maz kopīga ar viedierīcēm, un šķietami ikdienišķās situācijas un mazie piedzīvojumi dāvā viedas atziņas. Koncertu tiešraidē varēs vērot portālā LSM.lv. Koncerta mākslinieciskais vadītājs: Jānis Ērglis. Virsvadītāji un horeogrāfiju autori: Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Agris Daņiļevičs, Dace Adviljone, Dag

Noslēdzies XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku viens no svarīgākajiem notikumiem - koru finālkonkurss. Tā kā līdz mirklim, kad uzzināsim Lielās balvas ieguvēju, vēl jāpaciešas, jo to paziņos svētku noslēguma koncertā, par iespaidiem pēc konkursa un un koru mūziku kopumā svētku programmā sarunājamies ar virsdiriģentiem Airu Birziņu un Kasparu Ādamsonu un komponisti Lauru Jēkabsoni. Visi trīs sarunas dalībnieki vakar, 4. jūlijā, darbojās Koru finālkonkursa žūrijās. Komponiste, mūzikas skolotāja, diriģente un vokālās grupas "Latvian Voices" mākslinieciskā vadītāja Laura Jēkabsone darbojās komisijā, kura Rīgas Latviešu biedrības namā klausījās zēnu koru un 5.-12.klašu koru sniegumu. Virsdiriģente, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore, Rīgas Doma koras skolas meiteņu kora “Tiara” mākslinieciskā vadītāja Aira Birziņa Koru fināla skatē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā bija Valsts Komisijas priekšsēdētāja. Virsdiriģents, doktors mākslās, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmi

„Aminori” mākslas telpā atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras maģistrantūras studentu izstāde „Ir laiks”. Projekta pamatā ir studentu kopīgi veidota grāmata „TIME”, kas eksponēta šogad Latvijas stendā  Boloņas bērnu grāmatu tirgū. Izstādē redzami ilustrāciju oriģināli, kā arī darba procesā tapušie materiāli. „Aminori” mākslas telpas centrā garens galds, uz kura gGrafikas studenti sarindojuši to, kas atklāj radošo procesu - te ir skices, sagataves, instrumenti, dažādi materiāli, piezīmes. Savukārt pie sienām eksponēti ilustrāciju oriģināli, bet telpas tālākajā malā kopīgi veidota grāmata košos vākos „TIME” (Laiks). Izstādi organizē un tajā piedalās 13 studenti, ar daļu no viņiem tiekos izstādes atklāšanas dienā. Grafikas studentu izstāde „Aminori” telpā būs aplūkojama līdz 25. jūlijam darba dienās.  

„Mācītāji, rakstīdami latviski, ir sacerējuši „kurlam ēzelim stāstītas pasaciņas”,” pirms 200 gadiem pukojās viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā Garlībs Merķelis. Tas notiek laikā, kuru šodien apjaušam kā vienu no visretāk pētītajiem un noslēpumainākajiem laikmetiem latviešu literārajā kultūrā – 19. gadsimta pirmajā pusē. Par kultūras paradoksiem laikmetu lūzumos Kultūras rondo izvaicājam monogrāfijas „Apgaismības starpnieki. Vācbaltiešu mācītāji latviešu rakstniecībā 1815 – 1848.” autoru, Latvijas Nacionālas bibliotēkas (LNB) vadošo pētnieku Paulu Daiju. LNB pētniecības vadītāja un vadošā pētnieka Paula Daijas monogrāfija ir veltīta grāmatniecības vēsturei un paver ieskatu vienā no visretāk pētītajiem un noslēpumainākajiem laikmetiem latviešu literārajā kultūrā – 19. gadsimta pirmajā pusē. Eiropā šis ir revolūciju laiks, bet pie mums to sauc par kluso laiku. "To sauc par tukšo un kluso laiku. Man ļoti patika, kā Māris Zanders vienā sarunā jautāja: kāpēc ir tā, ka mēs labi zinām v

26.jūnijā Zinātņu mājā tika atklāts Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes starpdisciplinārais Vācijas pētījumu centrs. Kā varam šodien izteikt ar vācu kultūras un intelektuālo telpu saistītās nozīmes Latvijā? Cik daudz nozīmē zināt, domāt un rakstīt vācu valodā un kādi ir tuvākie jaunizveidotā centra projekti? Saruna ar nupat dibinātā Latvijas Universitātes starpdisciplināro Vācijas pētījumu centra direktoru Raivi Bičevski un viņa asistenti Elvīru Šimfu.

Vai esat kādreiz mēģinājuši sapņos apzināti paskatīties uz savām rokām? Vai nolemt lidot? Apzinātā sapņošana ir tēma, ko savos darbos pēta māksliniece Zane Zelmene. Lai ievestu skatītājus savos spilgtajos sapņos, pa kuriem pati ceļo jau kopš bērnības, Zane Zelmene izmanto jaunākās virtuālās realitātes tehnoloģijas. „Man tas ir veids, kā uz brīdi apstādināt pasauli,” saka māksliniece. Viņas izstāde „Pasaules apstādināšanas tehnikas” 3. jūija vakarā vērs durvis RIXC galerijā Rīgā. Ar Zani Zelmeni tiekamies brīdī, kad RIXC galerijas grīda vēl čum un mudž no vadiem, kas vajadzīgi datoriem, projektoriem, virtuālās realitātes brillēm, sensoriem un citām tehnoloģijām, kas veido izstādi „Pasaules apstādināšanas tehnikas”. Kad izstāde būs gatava, te tiešām varēs mēģināt uz mirkli apstādināt laiku. Logi ir aizklāti, pie sienām – iluminatoriem līdzīgi lodziņi, aiz kuriem it kā viļņojas tumšsarkana jūra, telpas vidū ir gaismas lode – no kāda Zanes sapņa, kur visas būtnes ir gaismas lodes, arī viņa pati. Zanes Zelmenes

5.jūlijā Mazirbē lībiešu saieta namā pirmizrādi piedzīvos lietišķā teātra izrāde "Lībiešu dzīve". Kāda šobrīd ir lībiešu dzīve? Kas bija Lībiešu karš deviņdesmitajos? Kas veido šodienas lībiešu identitāti? Kultūras rondo saruna ar izrādes idejas un režijas autoriem Jāni Balodi un Elizabeti Šiklovu, un līdzautoriem, pašiem lībiešiem, kuru personiskā pieredze un skatījums uz vēsturi veido izrādes kodolu.

Rīgas Doms šovasar kļūs par vienu no nozīmīgākajiem Eiropas Ērģeļmūzikas centriem, jo jau 9. jūlijā aizsāksies 38. Starptautiskais Ērģeļmūzikas festivāls "Rīgas Doms 2025". Par veselu mēnesi ilgstošo festivālu, jaundarbiem, izcilu mākslinieku piesaisti – saruna ar Rīgas Doma mūzikas direktoru Aigaru Reini un vienu no jaundarbu komponistēm Madaru Pētersoni.

No 10. līdz 13. jūlijam Rīgā norisināsies vērienīga laikmetīgās mākslas mese "Riga Contemporary". Vairāk nekā 35 galerijas no visas pasaules, kolekcionāri, kuratori, mākslinieki, paneļdiskusijas par būtiskāko, kas šobrīd norisinās laikmetīgās mākslas pasaulē.  Par meses programmu izvaicājam "Kim?" laikmetīgā mākslas centra izpilddirektori Evitu Gozi, "Kim?" programmas direktori Zani Onckuli un mākslinieci Kristu Vindbergu. 

Mītu tēmā balstīts multimāksliniecisks projekts – tik kodolīgi iespējams raksturot Arņa Martinelli jaunāko izstādi „Mitoloģija. Rekonstrukcija”. Darbos rekonstruēti būtiskākie Eiropas kultūras mīti, atklājot tos kā triju personu mijiedarbību. Līdzās lielformāta vizuālām ainām mākslinieks veidojis arī skaņu kompozīcijas, tā radot saskari starp vizuālo pieredzi un audiālo dimensiju. Izstāde skatāma Talsu novada muzeja izstāžu zālē, un tās atklāšana notika jūnija sākumā.  Par nelatvisko uzvārdu Arnim jautā bieži, un tas noteikti būtu interesants stāsts, mēs uzzinām īso versiju. Bet pievēršamies jaunākās izstādes darbiem – tajos mākslinieku interesējuši mīti un to mūsdienīgs skatījums. Arnis Martinelli uzskata, ka mēs paši  esam šo mītu dalībnieki. Savos liela formāta darbos mākslinieks mītus rāda kā triju personu mijiedarbību. Piemēram, Kentaurs, Eross un Psīhe vai Orfejs, Euridīke un Aglonīke. Figūras tēlotas kā atdzīvojušās skulptūras, un to atveidošanā izmantoti gan grafiski, gan gleznieciski paņēmieni, daž

Viņš  ļoti lepojās, ka savā dzīvē ir izracis Daugavu, uzbūvējis dzelzs tiltu un baznīcu. Viņš, kinomākslinieks Mārtiņš Milbrets kopā ar savu uzticamāko cīņu biedru, arī kinomākslinieku Neilu Matīsu ir tie vizionāri, kas radīja kinopilsētiņas "Cinevilla" pamatu. Viņus dēvē arī par jaunās kinomākslinieku ēras pirmo paaudzi. "Cinevillā" ir atklāta izstāde „KinoMāksla. Milbrets + Matīss”, veltīta Latvijas kinovēsturē unikālam mākslinieku tandēmam – Mārtiņam Milbretam (1965–2019) un Neilam Matīsam (1969–2014), kuri kopā strādājuši pie filmām „Baiga vasara” (2001), „Rīgas sargi” (2007), „Rūdolfa mantojums” (2010), „Sapņu komanda 1935” (2012) un citām. Abu mākslinieku vadībā pirms divdesmit gadiem tapusi arī kinopilsēta "Cinevilla" – no skicēm un projektiem līdz realizācijai un filmēšanai. Iespaidīgajā un radoši veidotajā ekspozīcijā atvērts un padarīts publiski pieejams abu kinomākslinieku darbu arhīvs – fotogrāfijas, dekorāciju skices, tehniskie zīmējumi, fotoinstalācijas utt. Par to, kādu mantojumu un cik lie

„Es gleznoju ar caurspīdīgumu,” saka māksliniece Līva Graudiņa, kuras eļļas gleznas caurstrāvo silta gaisma un garos dabas pārgājienos tvertas emocijas. Graudiņas izstāde „Gaismas atmiņa” sadarbībā ar vizuālo mākslinieci Katrīnu Martu Riņķi pašlaik skatāma Cēsu Vecajā alus brūzī pilsētas pašā centrā. * Māksliniece LĪva Graudiņa mūs viesmīlīgi sagaida pie durvīm pagalmā aiz mākslas telpas „Mala”. Atrast ieeju vecā alus brūža kādreizējās ražošanas telpās nav pašsaprotami, jāseko norādēm uz izstādi „Gaismas atmiņa” un jādodas mazāk zināmā teritorijā. Tiekamies sarunu festivāla „Lampa” laikā, kad Cēsīs ir liels ļaužu pieplūdums un sabrauc arī daudz rīdzinieku. Arī pati Līva Graudiņa uz Cēsīm pārcēlusies no Rīgas, turklāt jau divreiz. Graudiņa 2008. gadā izveidoja mākslas telpu un kafejnīcu „Mala”, kuras dzīvi tagad turpina citi cēsnieki – Kristīne Auniņa un Alberto di Dženaro. Bet Līva atgriezusies „Malā” ar izstādi, kas pārsteidz ar savu plašumu – gan izstādīto darbu skaita, gan sajūtu ziņā, jo Vecā alus brūž

Šodien Rīgas Meža kapu Mākslinieku kalniņā atklāj piemiņas vietu "Mūžības vārti" Helmī un Dainim Staltiem, kuru dzīve bijusi cieši saistīta ar folkloras kustību un "Skandnieki”. Radio studijā tiekamies ar Staltu meitu Julgī Stalti, kas tagad vada "Skandiniekus", un "skandinieku" dalībniecēm – Margu Stalti un Veltu Vītolu.

Starptautiskā folkloras festivāla "Baltica" viesu vidū ir folkloras kopa „Siidisõsarõ” no Igaunijas. Tā dibināta 1994.gadā, pulcējot cilvēkus, kuru saknes meklējamas Setomā – kultūrvēsturiskajā novadā Igaunijas dienvidos un Krievijas pierobežā. Kopa uztur senas dziedāšanas tradīcijas, kas pierakstītas vai nodotas no paaudzes paaudzē. Setu daudzbalsīgais „leelo” dziedājums 2009. gadā ierakstīts UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Folkloras kopas dalībnieces satiekam dienas vidū, kad mūzikas namā „Daile” rit koncerta „Vēja vārdi” mēģinājums. Uzrunājam folkloras kopas vadītāju Piretu Tillo, dziedātājas Eriku Sūri un Janu Kallasu. Vispirms Piretai lūdzam izrunāt grupas nosaukumu, kā tas skan setu valodā. Pireta Tillo: Mūsu grupu sauc „Siidi-Susara”, setu valodā tas nozīmē ‘ļoti tuvi draugi’. „Susara” nozīmē ‘māsas’, bet „Siidi” ir kā ‘zīda māsas’, ja tulkojam angļu valodā. Jā, ļoti tuvi draugi. Pašlaik mēs visas esam no Tallinas vai dzīvojam tās tuvumā, bet mūsu saknes ir Setomā, kas ir Igaunijas d

Starptautiskajā folkloras festivālā "Baltica" 27.jūnijā pasniegs Tradicionālās kultūras izcilības balvu folkloras nozarē. Šogad balvu saņems Rikavas pagasta kultūras nama etnogrāfiskais ansamblis "Rikava" Rēzeknes novadā. "Rikava" pērn nosvinēja savu 70 gadu jubileju un tas ir viens no senākajiem etnogrāfiskajiem ansambļiem Latvijā, kā arī vienīgais ansamblis Latvijā, kas veido etnogrāfiskus uzvedumus. Starptautiskajā folkloras festivālā "Baltica" "Rikava" šoreiz plašākai izrādīšanai sagatavojis uzvedumu „Pi azara loba dzeive”, kas ataino un skatītājiem atklās vienu dienu Lubāna zvejnieku dzīvē, bet pie paša etnogrāfiskā ansambļa "Rikava" viesojāmies īsi pirms Starptautiskā folkloras festivāla "Baltica". „Mums ir pierakstītas ap 100 dziesmu – tās, kas ir teiktas, pierakstītas,” stāsta ansambļa vadītāja Aija Dundure. „Tā ka mums tie pieraksti ir, un daudz mūsu pierakstu un citu materiālu ir arī folkloras krātuvē Gaismas pilī. Mums vēl tur ir plašs lauks, ko pētīt.” Ne tikai dziesmas, kas kladēs pierakstītas

Mākslai jābūt šeit – tur, kur ir cilvēki. Proti, mākslai un kultūrai jābūt visur, ne tikai Rīgā. Šāds viedoklis spēcīgi izskanēja Latgales mākslas un kultūras platformas MUD LAB rīkotajā pasākumu ciklā ar nosaukumu „Fiziskā robeža”, kas noritēja 19. jūnijā Līvānos. „Fiziskā robeža”, kurā piedalījās Latvijas un Lietuvas mākslinieki, mākslas pētnieki, kuratori un starptautiskie žurnālisti, Līvānos diskutēja par kultūras pieejamību un mākslas nozīmi pierobežā. Uzsvars uz to, ka robeža – vieta domāšanai, ne šķērslis.

No 26. līdz 29. jūnijam Latvijā jau 13. reizi notiks starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, kas šogad ar tēmu “Valoda” īpaši svinēs latviešu valodas dažādību un lībiešu valodu. Valodas stāstu festivāla programmā un tradīcijas klātesamību Kultūras rondo pārrunājam ar festivāla rīkotājām: tā māksliniecisko vadītāju Edīti Laimi, Rīgas atklāšanas koncerta režisori Asnati Rancāni un Nacionālā kultūras centra Folkloras un tautas mūzikas eksperti Katrīnu Feldmani.  Festivāla koncertos, meistardarbnīcās, dančos un citos pasākumos Rīgā, Siguldas novadā un Daugavpilī pulcēsies folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi, muzikanti, amatnieki un citi nemateriālā kultūras mantojuma vērtību kopēji no visiem Latvijas novadiem, Lietuvas un Igaunijas. Tāpat viesu vidū būs folkloras kopas un tradicionālās mūzikas grupas no Peru un Ukrainas, kā arī ukraiņu diasporas pārstāvji. Šogad festivāls “Baltica” aicina palūkoties uz valodu tās visplašākajā nozīmē – pētīt savas puses valodu, rakstus, ritmu, skanējumu un raksturu v

Tuvojoties vasaras saulgriežiem, ziedošo pļavu pilnbrieds ienācis arī izstāžu zālēs: pašlaik dažādās galerijās paralēli skatāmas vairākas dabas iedvesmotas mākslas izstādes, kas ļauj gluži vai iekāpt pļavā pilsētas vidū. Laikā, kad pasaulē ir tik daudz skarbuma un cinisma, laikmetīgie mākslinieki atzīstas klusā mīlestībā dabai kā drošam patvērumam un iedvesmas avotam, aicinot arī skatītājus rast prieku vienkāršā pļavas ziedēšanā. Galerijā „Māksla XO” Rīgā uzziedējušas kliņģerītes, uz celmiem piesēduši kāpostu balteņi un ir sajūta, ka visapkārt ir putekšņi – šī ir tēlnieces Lienes Mackus personālizstāde „Silta pļava”. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Vecrīgā durvis vērusi izstāde ar līdzīgu nosaukumu „Pļava”, par ko jau esam stāstījuši. Tajā divi simti tautas lietišķās mākslas meistaru austo segu saspēlējas 20 ar tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes gobelēniem. Pļavas tēmai veltītu izstādi viņa lolojusi jau teju desmit gadu. Daba virmo gaisā arī citu Latvijas muzeju izstādēs un notikumos – piemēram, Ja

Kultūras rondo saruna par keramikas svētkiem “Atļaujies vairāk!”, kas iezīmē tendences laikmetīgajā keramikā un Keramikas asociācijas desmit darbības gados. No 15. jūnija līdz 2. augustam Siguldā norisinās plaši un pasākumiem piepildīti keramikas svētki “Atļaujies vairāk!”, ko organizē Latvijas Keramikas asociācija, atzīmējot organizācijas 10 gadu darbības jubileju. Projekta laikā norisināsies piecas izstādes un virkne pavadošo radošo pasākumu, kur piedalīsies vairāk nekā 60 Latvijas mākslinieki un dizaineri. Svētku mērķis ir popularizēt keramiku kā radošu izpausmi, veicināt interesi par šo nozari jauniešu vidū un stiprināt sabiedrības izpratni par keramikas vietu laikmetīgajā kultūrā. Būtiskākās keramikas svētku norises: No 15. jūnija piecās Siguldas norises vietās – kultūras centrā “Siguldas devons”, bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda”, mākslas telpā “Vieta Nr. 6”, Mākslu skolā “Baltais flīģelis” un koprades laboratorijās Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā – skatāmas izstādes, kas aptver laikmetīgo ke