Kultras Rondo

Veram vaļā ukraiņu dzejnieka Ostapa Slivinska grāmatu „Kara vardnīca”. To lasām kopā ar tulkotāju Māru Poļakovu un mākslinieku Alekseju Muraško. "Es to saucu par dzeju, tā, protams, ir dzeja, bet nav tapusi kā dzeja, tā nav rakstīta kā dzeja," grāmatu raksturo Māra Poļakova. "Tekstu autors patiesībā vispār nav viņš. Šo grāmatu veido citu cilvēku sacīti, nevis rakstīti, bet sacīti teksti. Nevis teksti, tie saruna fragmenti, stāstu fragmenti, kurus Ostaps un viņa līdzbiedri - draugi, paziņas ir sadzirdējuši, uzklausījuši kara pirmajās nedēļās un mēnešos galvenokārt Ļvivā, kur, kā viņš raksta "saplūda milzīgas bēgļu upes no visas Ukrainas". Ostaps un viņa kolēģi kļuva  par brīvprātīgajiem palīgiem un augas dienas pavadīja Ļvivas stacijā un pagaidu izmitināšanas vietās, ēdinādami, dodami, ko nu tur vajadzēja, zāles, drēbes. Šī grāmata ir vārdi, kurus viņiem ir sacījuši šie cilvēki." Tāpēc arī grāmatā tās autors min daudzus cilvēkus kā līdzautorus. 2025. gadā latviski iznāks arī Ostapa Slivinska dzejas krājums