Rta Intervija

True crime jeb patieso noziegumu stāsti kļuvuši par ļoti pieprasītu mediju saturu. Filmas, seriāli, raidījumi un podkāsti ar patieso noziegumu izpēti ir skatītāko un klausītāko topu virsotnēs. Un interese tikai turpina pieaugt. Pamazām arī latviešu valodā tiek radītas patieso noziegumu filmas un raidījumi*. Tiesu psiholoģijas un kriminoloģijas docētāja Rūta Treija jau vairākus gadus dažādās Latvijas pilcētās vada izklaidējošas lekcijas par noziegumiem un noziedznieku prātiem. Lekcijas ir labi apmeklētas un raisa plašu interesi. Tāpēc žurnāliste Dace Krejere aicināja Rūtu Treiju uz sarunu par patieso noziegumu žanra popularitāti. -- *Latvijas Sabiedriskais medijs ir radījis audio deketīvu "Plānās sienas", "Tet" šonedēl sāka jauno sezonu ar dokumentālā raidījuma "Nozieguma rekonstrukcija" pirmo sēriju, kā arī prezentēja gaidāmo dokumentālo izmeklēšanas seriālu "Bez pēdām. Anna Jansone".

Šodien, 23. janvārī, Saeimas rīkotā konferencē dažādu jomu speciālisti runās par to, kādi ir galvenie riski un kā nodrošināt brīvas un godīgas vēlēšanas. Vislielākais risks dažādām krāpšanām un dziļviltojumiem ir pēdējās dienās pirms vēlēšanām un tieši vēlēšanu dienā, bet tāpat svarīgs ir priekšvēlēšanu laiks, kas oficiāli sāksies jūnijā. Būtībā priekšvēlēšanu kustība sākusies jau tagad. Tā uzskata Mākslīgā intelekta centra padomes priekšsēdētāja un Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa. Latvijas Radio rīta programmā Bāliņa sacīja, ka tehnoloģiju pārsteidzošā attīstība liek vēlētājiem attīstīt kritisko domāšanu un būt uzmanīgiem:

Pēdējos mēnešos ir daudz runāts par mazākuma valdību, tā šorīt Latvijas Radio programmā Labrīt teica partijas "Progresīvie" līderis Andris Šuvajevs, komentējot viedokļu atšķirības koalīcijā. Šuvajevs atzina, ka šobrīd Zaļo un Zemnieku savienība vairāk tuvojas opozīcijai un arī gadījums ar Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas parakstu Trampa atbalsta vēstulē ir nepieņemams, it īpaši Barikāžu atceres laikā.

Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (Zaļo un zemnieku savienība) parakstītā vēstule Nobela komitejai, rosinot 2025. gada Miera prēmiju piešķirt ASV prezidentam Donaldam Trampam, neatsauksies uz Latvijas drošības situāciju. Tā domā Latvijas Transatlantiskās organizācijas vadītāja Sigita Struberga. Viņa atzina, ka diez vai Latvijas amatpersonu šāda veida dokumenti ietekmēs prēmijas pieķiršanu vai nē. Vienlaikus Struberga uzsvēra, ka amatpersona šajā situācijā pauž visas valsts nostāju.

Latvijas mazā atvērtā ekonomika, protams, ir pakļauta visam, kas notiek apkārt, un tagad var rasties papildus bažas. Tā, jautāts par ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem tarifiem Eiropai un to iespējamo ietekmi uz Latviju, sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Priede. Viņš uzsvēra, ka Eiropai būtu jāpaliek nelokāmai un jādemonstrē arī sava nostāja.

Šodien, 19. janvārī, Šveices pilsētā Davosā sāksies ikgadējais Pasaules Ekonomikas forums. Tas pulcēs aptuveni trīs tūkstošus dalībnieku – gan politiskos līderus, gan dažādu jomu, piemēram, ekonomikas un zinātnes jomu pārstāvjus. Īpaša uzmanība forumā būs pievērsta ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš nedēļas nogalē paziņoja, ka ASV noteiks papildu muitas tarifus tām Eiropas valstīm, kas pretosies viņa iecerei pārņemt Grenlandi ASV kontrolē. Trešdien, 21. janvārī, forumā paredzēta Trampa uzruna. Tramps jau vairākkārt izteicies, ka vēls Grenlandi iegūt ASV kontrolē un neizslēdz arī militāra spēka pielietošanu. Latvijas Ārpolitikas institūta Drošības programmas vadītājs Imants Lieģis ir pārliecināts, ka Grenlandes jautājumu vēl joprojām var risināt sarunu ceļā.

Vēsturnieks Toms Ķikuts decembrī izvēlēts par jauno Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vadītāju. Patlaban norit darbs pie Rīgas pils atjaunotajā daļā ierīkotās ekspozīcijas un par tās tapšanu un nākotnes plāniem, kā arī par muzeja apmeklētājiem, krājuma pētniekiem, kā arī par barikāžu laiku un tā atceres nozīmi, plašāk  sarunā ar Tomu Ķikutu.

Pēc Dānijas, Grenlandes un ASV amatpersonu tikšanās Baltajā namā Grenlandē vakar, 15. janvārī, sākuši ierasties Eiropas militāri spēki, lai pastiprinātu salas drošību. Par spēku nosūtīšanu paziņoja Vācija, Francija, Zviedrija, Norvēģija, Somija un Nīderlande. "Ja Latvijai lūgtu militāro klātbūtni Grenlandē ASV un Dānijas saspīlējuma dēļ, par to būtu jālemj valdībai un Saeimai," intervijā Latvijas Radio sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds no “Progresīvajiem”. *** Šodien, 16. janvārī, vizītē Latvijā ieradīsies Zviedrijas aizsardzības ministrs Pāls Jonsons, lai tiktos ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu (P) un parakstītu vienošanos par aizsardzības sadarbības stiprināšanu starp Latviju un Zviedriju.

Valsts pieeja ēnu ekonomikas ierobežošanai vērsta uz sekām, nevis cēloņiem - tāds valsts pārvaldi neglaimojošs secinājums ir Valsts kontrolei (VK), noslēdzot lietderības revīziju par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai. VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka pētījumu rezultātus neizmanto, lai sasniegtu mērķus. Un pats ēnu apkarošanas plāns jau izstrādāts seku likvidēšanai. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības" pārmetumiem nepiekrīt un bilst, ka ēnu ekonomika samazinoties katru gadu.

Valsts ieņēmumu dienests gadu sācis ar ievērojamu štata vietu samazinājumu. Novembrī un decembrī atlaisti ap 300 cilvēku un līdz janvāra vidum darbu zaudēs vēl 50 darbinieki. Dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe norāda, ka neviens no atlaistajiem nav klientu konsultants.

Reģionālo augstskolu pievienošana Rīgas Tehniskajai universitātei ir palīdzējusi piesaistīt studentu skaitu gan Liepājas, gan Rēzeknes akadēmijā. Vēl novērots, ka reģiona skolām padziļinās sadarbība ar reģionu pilsētu pašvaldībām un uzņēmumiem. Komentē Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps.

Katrs dzīvoklis Rīgā par siltumu gadā pārmaksā aptuveni tūkstoti eiro. To Latvijas Radio sacīja Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājumu priekšsēdis Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta”. Tas secināts salīdzinot kaimiņvalstu tarifu aprēķinu, teica Kulbergs. Kulbergs pieļauj, ka šī problēma nav vien Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas pilsētās. -- 12. janvārī notiks Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē. Šajā sēdē komisija tiksies ar Klimata un enerģētikas ministriju. Deputāti pauduši bažas par nesaimniecisku rīcību, iespējamu sabiedrisko līdzekļu izšķērdēšanu un nepietiekamu pārvaldību enerģētikas sektorā.  Komisijai jānoskaidro, vai pastāv sistemātiskas nepilnības, kas veicina sadārdzinājumu un apdraud enerģētisko drošību nākotnē. Pagājušā gada vasarā tika kritizēti "Rīgas siltuma" plāni rudenī celt siltuma tarifus.

Nacionālajā aviokompānijā „airBaltic” ir jāizpēta, kur pazūd valsts ieguldītie desmitiem miljoni eiro, projekts „Rail Baltica” vienmēr būs dotējams un ir jāceļ apsūdzības pret būvdarbu pasūtītājiem Rīgā, savukārt Latvijas austrumu pierobežā vilcienu sliedes nojaukt nevajag, jo mums ir jāattīsta sadarbība ar austrumu valstīm. To šorīt Latvijas Radio atzina „Latvija pirmajā vietā” līderis un Rīgas domes opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers. Viņš būšot savas partijas premjera amata kandidāts rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, pēc kurām iecerējis pārņemt varu valstī.

Rēzeknes dome līdz šim nav pienācīgi pamatojusi koncertzāles „Gors” reorganizācijas nepieciešamību un vadības atlaišanu, tāpēc pašvaldību darbu uzraugošā ministrija vēl līdz 20. janvārim no domes gaidīs pamatojumu. Taču „Goru” pārvaldošais uzņēmums „Austrumlatvijas koncertzāle” pilnībā pieder pašvaldībai, tādēļ valsts iespējas iejaukties ir ierobežotas. Tā izriet no reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara (Jaunā Vienotība) teiktā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt. Ministrs Čudars arī atzina, ka Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs no partijas „Kopā Latvijai” ir viens no 25 pašvaldību amatpersonām, kas līdz šim arvien nav saņēmuši pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.

ASV darbības Venecuēlā neliecina, ka prezidents Donalds Tramps tur gribētu mainīt valdošo režīmu un veicināt demokrātiju, bet tikai izrādīt spēka pozīcijas, un tas rada sliktu starptautisku precedentu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja domnīcas „Ziemeļeiropas politikas centrs” direktors, politologs un bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Tas redzams arī Dānijai piederošās Grenlandes jautājumā, tāpēc ir pagājis laiks, kad Trampu varēja dēvēt par pasaules labo policistu, teica Pabriks.

Arvien satraucošāks noskaņojums politiķu augstākajās aprindās valda par ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem Dānijai atņemt Grenlandes salu. Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja, ka starptautiskajās tiesībās jau kādu laiku ir vērojama spriedze, ko darīt demokrātiskajai pasaulei, redzot, ka izplatās nevis demokrātija, bet autokrātija. Tomēr par Grenlandes situāciju tiesnese Ziemele izteicās, ka tas neesot salīdzināmi, jo Dānija un Grenlande nav nevienā autokrātijas tīklojumā. Taču pašlaik starptautiskajās tiesībās notiekot tektoniskas pārmaiņas par to, kā pasaule reaģēs katrā gadījumā.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šodien, 5. janvārī, rīkos gāzes sprādzienā cietušās Bauskas ielas mājas dzīvokļu īpašnieku sapulci, kas lems par sertificēta būvinženiera piesaistīšanu ēkas stāvokļa ekspertīzei. Būvspeciālista pakalpojumus apmaksās pašvaldība. Mājas iedzīvotāji šodien varēs iesniegt iesniegumus par pagaidu dzīvokļu īrēšanu. Sociālais dienests izmaksās krīzes pabalstu. Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (Progresīvie) intervijā Latvijas Radio pieļāva, ka, iespējams, turpmāk, pašvaldības izīrētie dzīvokļi būtu jāapseko biežāk. -- Rīgā, Bauskas ielā 15, piektdien, 2. janvārī, pēcpusdienā pēc sprādziena sagruva konstrukcijas piecstāvu daudzdzīvokļu ēkas augšējos stāvos. Negadījumā gājuši bojā divi cilvēki. Uzņēmumā "Gaso" apstiprināja, ka viens no tiem ir uzņēmuma darbinieks. 

Vai novecošana un nāve patiešām drīz vairs nebūs mūsu problēma? Šis ir centrālais jautājums, uz kuru savā jaunajā dokumentālajā filmā ”Frankenšteins 2.0” atbildi meklē režisors Dāvis Sīmanis. Lai pētītu mūsu sabiedrības apsēstību ar nemirstību, viņš pirms vairākiem gadiem ar radošo grupu devās ceļojumā uz dažādām valstīm, kur sastapa zinātniekus, tehnoloģiju pionierus un pašpasludinātus nemirstības praviešus. Izziņas ceļojumā gūtās atziņas tad arī apkopotas filmā, kas veidota nedaudz ironiskā intonācijā un ar veselīgas skepses piedevu. Ceļu pie skatītājiem Latvijas kinoteātros filma sāks 14.janvārī. Filmai tāds diezgan draudīgs nosaukums – ”Frankenšteins 2.0”. Ko tas par filmu pasaka un kādā intonācijā tas būtu jāizrunā? Dāvis Sīmanis: Visticamākais jāizrunā mazliet ironiskā intonācijā. Kā mēs zinām, Mērijas Šellijas romānā doktors Frankenšteins savu Frankenšteina briesmoni saliek kopā no dažādu mirušu cilvēku daļām un atdzīvina ar elektrības spēku. Attiecīgi šis tēls savā ziņā ir draudīgs, bet viņā ir ar

Latvijas jauno zinātnieku apvienībai decembrī apritēja 20 gadi. Patlaban tā pulcē ap 300 biedru un arī pērn jauno pētnieku pulks kopumā ir palielinājies. Taču ar kādiem izaicinājumiem saskaras organizācija, kā arī par akadēmisko brīvību, starptautisko konkurenci un jauno pētnieku vietu zinātnes nozarē, sarunā ar Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāju Oskaru Teikmani. Kā jūs skaidrotu, kāda ir šīs organizācijas loma, virsmērķis? Kāpēc jaunajiem zinātniekiem ir būtiska sava kopiena, kurā var pulcēties, pārrunāt kaut kādas lietas? Oskars Teikmanis: Ja man būtu jādefinē, kas ir Latvijas Jauno zinātnieku apvienības virsmērķis, es teiktu, ka tas ir veicināt to, ka Latvijā ir vairāk jauno zinātnieku. Pasaule arvien vairāk pieprasa to, ka ir tiešām ļoti augsti izglītoti cilvēki valstī, un vēsturiski arī Latvijai nav izdevies izveidot tik lielu zinātnieku īpatsvaru kā, piemēram, mūsu kaimiņvalstīs un Rietumeiropā. Ir jūtams, ka mums ir nepieciešamas šīs jaunās asinis ar cilvēkiem, kas ir pieraduši strādāt

No novembra beigām, pateicoties mākslīgā intelekta rīkam, nu jau iespējams izlasīt arī vācu gotisko rokrakstu. Tas ir liels atspaids tiem dzimtas koku pētniekiem, kuriem veco laiku rokrakstu izlasīšana, piemēram, baznīcgrāmatās, ir apgrūtinoša. Kādas iespējas vēl paver mākslīgais intelekts radu rakstu izzināšanā. Un kādi riski pastāv, ja to izmanto neapdomīgi, par to saruna ar dzimtas vēstures pētnieci Agnesi Lūsi. Viņa savā praksē pašlaik testē dāžādās MI rīku iespējas un bija ar mieru dalīties savos novērojumos.