Kultras Rondo

Par uzzināto tradicionālās kultūras ekspedīcijā Dienvidkurzemes novadā Kazdangā Kultūras Rondo saruna ar profesori Janīnu Kursīti, doktorantu Robertu Ķipuru un studenti Ievu Ciprusi.

Koša un nepieradināta izstāde, tā var teikt par ISSP Galerijā pašlaik skatāmo fotogrāfes Zanes Priedes pirmo personālizstādi „Marmoleum Real 2mm”. Darbos atspoguļojas autores personīgā pieredze, uzaugot 90.gadu vidē un estētikā. Kompozīcijās, ko Zane dēvē par klusās dabas skulptūrām, pagātnes atmiņas pārceltas šodienas scenogrāfijās un stāsta par laika un lietu mijiedarbību.  Izstādes atklāšanas dienā tikāmies ar fotogrāfi Zani Priedi un izstādes kuratori Ivetu Gabaliņu.

Festivāla ‘’Homo Novus’’ programmā būs skatāmas kopumā 20 dažādas izrādes netradicionālās spēles vietās. Skatītājus pulcēs izrādēs skeitparkā, veikala galerijā, purva staignājā, ielās, kinoteātrī, Mežaparkā, muzejā, cirkā un citur, piedāvājot pašmāju un starptautisko mākslinieku jaundarbus un sadarbības.  Par tematisko daudzveidību un saturiskajiem izcēlumiem festivāla "Homo Novus" šā gada programmā Kultūras Rondo saruna ar festivāla producenti Santu Remeri un dalībniecēm Kristīni Želvi un Beāti Poikāni.

Ukrainas neatkarības dienā Kultūras rondo vēlreiz klausāmies sarunu ar ukraiņu dzejnieci Ļubu Jakimčuku un tulkotāju Māru Poļakovu. Bet fotogrāfa Jāņa Deinata foto objektīvā fiksētais par laiku pirms Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas aplūkojams izstādē “Pirmā piecgade”.

No 21. līdz 24. augustam ar diviem koru mūzikas koncertiem, filmas “Baltijas brīvības ceļš” skatīšanos, diskusiju, rakstnieces Helju Ralbring grāmatas “Pērļu lasītāja” atklāšanu arī Bergenā (Norvēģijā) atzīmē Baltijas ceļa 35. gadadienu. Attālināti sazināmies ar Latviešu biedrības Norvēģijā (Bergenā) vadītāju Ilgu Švāni, kura ir šī projekta vadītāja, vienu no koncerta mākslinieciskajām vadītājām un arī Ventspils kultūras centra sieviešu kora “Venda” vienu no mākslinieciskajām vadītājām Anitru Niedri, režisori Initu Pelši un koncertu producenti Sarmīti Pāvulēnu, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāju Latvijas Nacionālajā kultūras centrā. Ilga Švāne stāsta: "“Baltijas ceļam 35” gadadienas svinības ir nozīmīga kultūras un vēsturiskā mantojuma daļa, kas veicina tautu vienotību, latviešu, igauņu, lietuviešu un ukraiņu kopienu sadarbību un savstarpējo izpratni, kas diasporā ir īpaši svarīga kultūras saglabāšanai un identitātes stiprināšanai, esot tālu no dzimtenes.”

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) Vasarnīcai top muzikāls sapnis "Japānas pasaka". Tas būs īpašs koncertuzvedums festivāla jaunākajiem apmeklētājiem, kur Riharda Zaļupes daiļrade tiekas ar Japānas folkloru, bet LNSO mūziķi – ar Rīgas 1. pamatskolas – attīstības centra Ritma grupas dalībniekiem un iemīļoto aktieri Andri Keišu. Kopīgā sadarbībā mazākajiem klausītājiem un viņu ģimenēm būs iespēja doties neparastā sapņu pasaulē, kas ne vienmēr ir acīmredzami šķirta no realitātes. Caur pasakas "Akinosukes sapnis" rindām uzveduma veidotāji mēģinās atklāt svarīgas atziņas, kas palīdz mums pasauli darīt arvien labāku. Kultūras rondo tiekamies ar koncertuzveduma veidotājiem – režisori Annu Klišāni, stāstnieku Andri Keišu un Rīgas 1. pamatskolas – attīstības centra Ritma grupas dalībniekiem.

Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar izdevniecību “Neputns” laidusi klajā grāmatu “Spriedzes lauki. Skatuves mākslas tulkojumu antoloģija”. Par tekstu izvēli no teorētiskiem līdz personiskiem vēstījumiem un skatuves mākslas ekspertu iesaistīšanu procesā Kultūras rondo pārrunājam ar grāmatas veidotājiem, studijā ir Evarts Melnalksnis, Kristīne Freiberga un Dārta Ceriņa. Grāmata tapusi kā atbilde uz nepieciešamību pētīt, izprast un skaidrot parādības, kas kopš 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimtā ir novērojamas pasaulē, un nepārprotami ietekmē mūsdienu Latvijas teātri.  Izdevumā vienkopus izlasāmas teorijas, personīgi pārspriedumi un ierosinājumi domāšanai par laikmetīgās skatuves mākslas praksēm. Antoloģijā iekļauti divdesmit trīs autoru, kā Hansa Tīsa Lēmana, Ērikas Fišeres-Lihtes, Tima Etčelsa, Milo Rau, Klēras Bišofas u. c. teksti un to fragmenti.

Gleznotāja Andra Eglīša "Izstāde. Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi" atskatās uz autora 25 gadus ilgā glezniecības procesa atklājumiem. Ar Andri Eglīti tiekamies uz sarunu Kultūras rondo studijā, raidījuma gaitā ieklausāmies arī izstādes kuratora Alekseja Beļecka sacītajā. Eglītis ir viens no savas paaudzes ievērojamākajiem Latvijas gleznotājiem, kurš strādā arī ar instalāciju, tēlniecību un būvēšanu. Viņa glezniecība nedemonstrē un nereprezentē – tā pēta cilvēku un dabu to pirmshierarhiskajās attiecībās. Dziļa ieklausīšanās vidē un atteikšanās no tās estētiskā vērtējuma ļauj māksliniekam ieskatīties ainavas pašā būtībā. “Izstādes” formu un saturu veidojis plašs iesaistīto cilvēku un atlasīto mākslas objektu sastāvs: Andra Eglīša jaundarbi apvienojas sarunā ar agrākos laikos īstenotiem gleznu cikliem un vairāku citu projekta dalībnieku darbiem. Vēl muzejā apmeklētājs atradīs Eglīša “Fascinācijas vārdnīcu” – dažādu priekšmetu kolekciju ar glezniecisku potenciālu, kā arī instalācijas, “Avīzi”

Kā pieņemt savu nevarību nezināmā priekšā? Un kādam būt teātrim pasaulē, kur ziņu virsrakstos dominē posts un traģēdijas? Šos jautājumus ļoti personīgā izrādē „Pieņemt savu nevarību” uzdod režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs. Tas ir viņa stāsts par Dāvidu un Goliātu – par mazā cīņu ar lielo un par lielo, kas var kļūt bezspēcīgs mazā priekšā. Skatītājus sagaida vizuāli neparasts iestudējums bez vārdiem, ko katrs varēs lasīt pēc sava iekšējā kompasa. Neatkarīgā teātra „Dirty Deal Teatro” zāle Pārdaugavā kļuvusi par mājām balagāna teātrim. Ar „balagānu” pārsvarā mēdz apzīmēt zemas kvalitātes priekšnesumus ar lētiem efektiem, bet vārda pirmā nozīme ir pagaidu celtne izrādēm, piemēram, tirgus laukumos; trupa, kas tajā uzstājas, un izrāde, kas tajā notiek. Izrādei „Pieņemt savu nevarību” dots apakšvirsraksts „balagāns vienā cēlienā”. Uz skatuves un arī aiz tās viņi ir tikai trīs – režisors Reinis Suhanovs un aktieri Sandija Dovgāne un Agris Krapivņickis. Viņi paši būvē rekvizītus, paši vada izrādi un paši

Pētniecības iedvesmai un jauniem atklājumiem ir svarīgi ne vien atrast, ko pētīt, bet arī paplašināt savas zināšanas par to, kā pētīt. Papildinot ikdienas studiju procesu, tādu iespēju pašlaik nodrošina Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Mākslas akadēmijas veidotā Vasaras skola. Tā notiek jau trešo reizi ar mērķi izcelt avotu pētniecību un lielo materiālu dažādību, kas glabājas Latvijas atmiņu institūcijās. Šogad galvenā uzmanība pievērsta feminisma un dzimtes studiju atziņām un pētniecības metodēm, ar kurām Vasaras skolas publiskajā programmā šonedēļ dalījās arī mākslas pētnieki no citām valstīm.

Latgales vēstniecībā "Gors" no 23. līdz 25. augustam gaidāmi krāsaini muzikāli notikumi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) ikgadējā Vasarnīcā. LNSO lieluzveduma vadmotīvu un pamatu šogad radījuši "Trio ELPO" dalībnieki, tāpēc Kultūras rondo tiekamies ar diviem no viņiem – Edgaru Cīruli un Jāni Rubiku. “Trio ELPO” radies 2016. gadā, un līdz 2022. gadam tas darbojās ar nosaukumu “Equanimity Trio”. Tajā muzicē trīs līdzīgi domājoši mūziķi un draugi – Jānis Rubiks, Edgars Cīrulis un Rūdolfs Dankfelds. Trio atskaņo pašu komponētu mūziku, kurā savienojas džeza, akadēmiskās un rokmūzikas elementi. "Šī ir jau mūsu trešā sadarbība ar LNSO. Šis projekts mūs enerģizē vismaz astoņus mēnešus, vai cik ilgi mēs ar to strādājam. Sākumā tas bija izaicinājums un enigma, mīkla mums pašiem, kas no tā iznāks, jo uzstādījums, kurā ir trio, etnobalsu dziedātāju grupa un simfoniskais orķestris, jau ir liels matemātisks vienādojums, ar kuru ir jātiek galā," stāsta mūziķi. Intervijā gan par īpaši LNSO vasarnīcai radītaji

Ierakstu sēriju „Latvijas ananasi: 30 gadi Latvijas arhitektūrā” noslēdzam ar lielajiem vārdiem arhitektūrā. Andris Kronbergs ir starp visbiežāk godalgotajiem, vērtējot sasniegumus Latvijas arhitektūrā. Saņēmis gan Lielās gada balvas arhitektūrā, gan mazākas. Tā 2001. gadā Lielo gada balvu ieguva Starptautiskās lidostas „Rīga” rekonstrukcija, taču balvu saņēma arī Latvijas Bankas Rīgas filiāle jeb naudas glabātuve. Šoreiz pievēršam uzmanību arhitektūrai, kas tapusi tūkstošgades mijā, kad Andra Kronberga vadībā radīta Latvijas valsti reprezentējošā arhitektūra – Rīgas lidostas pārbūve un Latvijas bankas filiāle Bezdelīgu ielā (ko veica birojs „Kronbergs, Kārkliņš un partneri”, 1996–2001), raksturojums – kvalitatīvas vides radīšana kā viena no atjaunotās valsts būtiskām vērtībām. Ar arhitektu Andri Kronbergu, Latvijas Bankas pārstāvjiem Ilzi Posumu, Reini Jakovļevu un arhitektūras kritiķi Ventu Vīnbergu tiekamies pie Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkas Bezdelīgu ielā, Pārdaugavā, iesākam par kapsulas ierak

“Pirmā piecgade” – Jāņa Deinata foto objektīvs fiksējis nejauši piedzīvotu situāciju reportāžas, radot dokumentālu stāstu par periodu pirms Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas – no 1989. līdz 1994. gadam, kad pārmaiņas sabiedrībā vēl tikai brieda. Vairāk gan par viņa jauno izstādi, gan citām ar fotografēšanu saistītām niansēm sarunā ar Jāni Deinatu Kultūras rondo. Izstādē iekļautajā laika posmā (no 1989. līdz 1994. gadam) Jānis Deinats nonāca, tā dēvētajā, Jēzus vecumā, proti, viņam apritēja 33 gadi. Lūgts raksturot, kāds cilvēks viņš bija tajā laikā, Jānis Deinats atbild: "Redzi, kad es sāku apzināti fotografēt un centos apzināti kļūt par fotogrāfu, biju sev devis iekšējus piecus gadus ar nodomu – kļūšu fotogrāfs, bet, ja nesanāks, tad nē! Tas bija mans iekšējais uzdevums. Ir svarīgi dot sev kādu uzdevumu un mērķi. Tad sāku strādāt par fotogrāfu." Taču Jānis Deinats izvairās sevi saukt par mākslinieku, un viņš arī paskaidro, kāpēc: "Māksla ir radošs darbs. Bet fotogrāfija ne vienmēr ir radošs da

Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā „Pilot” pašlaik skatāma divu mākslinieču Kristīnes Daukštes un Lienes Rumpes kopizstāde „Trokšņains gadījums maldīgā virzienā”. Izstāde tiek rīkota „ACADEMIA” balvas ietvaros, ko Kristīne Daukšte saņēma 2021. gadā.  Mākslas telpas „Pilot” grīdu šoreiz klāj jūras smiltis, atstājot katra apmeklētāja pēdu nospiedumus, bet baltā bulta pie ieejas durvīm rāda virzienu, kurp doties. Izstādes aprakstā lasāms: "...šo sākotni apskaloja tik balta jūra, ka tās viļņus saskatīt nebija iespējams, bet gaisu pildīja nerimstoša šalkoņa. No šī pirmatnējā trokšņa izskalojās Priekštecis." Māksliniece Liene Rumpe ir gleznotāja un instalāciju māksliniece, bet Kristīne Daukšte ieguvusi bakalaura grādu scenogrāfijā un maģistra grādu – glezniecībā. Kristīne dzīvo Lielbritānijā un Latvijā iegriežas salīdzinoši bieži, savukārt Liene dzīvo Rīgā un ir viena no DOM galerijas vadītājām. Starp citu par savu maģistra darba instalāciju „Gleznotāja Nindzjas vingrinājumi” Liene saņē

Latvijas Neredzīgo bibliotēka laidusi klajā Latvijā pirmo garstāstu vieglajā valodā — Guntas Bites “Pie omītes”. Grāmata 120 lappušu garumā viegli uztveramā veidā stāsta par omīti un viņas mazmeitu Paulu, kuras savā dzīvē piedzīvojušas traģiskus notikumus, tomēr turpina ticēt labajam. Omītei pieder kafejnīca, kurā strādā gan mazmeita, gan konditors Gatis. Lielas galvassāpes omītei sagādā pretim esošā franču kūciņu veikala “Tartes” īpašnieks Rihards, kurš uzsāk negodīgu cīņu par kafejnīcas slēgšanu. Grāmata sarakstīta trešajā vieglās valodas līmenī un stāsta par tik sarežģītiem jautājumiem kā vecāku zaudējums, privātais bizness, konkurence, kredītsaistības, labdarība un empātija.

"Vācbaltā trokšņa" radošā komanda – psihoterapeits un rakstnieks Nils Sakss Konstantinovs, aktrise un dzejniece Marija Luīze Meļķe un skaņu pētnieks-mūziķis Linards Kalniņš, iedvesmojoties no dažādiem avotiem par vācbaltiešiem un pašu dzīves pieredzes, aicina uz eksperimentiem dzīvoklī.  Kultūras rondo tiekamies ar dzīvokļa izrādes veidotājiem Mariju Luīzi Meļķi un Linardu Kalniņu.

Nams Rīgā, Mārstaļu ielā 6, tikko nodots ekspluatācijā, lai jau nākamajā pavasarī te durvis vērtu Rakstniecības un mūzikas muzejs. Kultūras rondo ar mikrofonu devies uz muzeja jauno mājvietu, lai kopā ar muzeja direktori Ivetu Ruskuli un jaunās pastāvīgās ekspozīcijas mākslinieci Annu Heinrihsoni izstaigātu telpas un iztēlē uzburtu jauno ekspozīciju, kas apmeklētājiem būs pieejama no nākamā gada.  

15. augustā Rīgā sākas Tēlniecības kvadriennāle, kur būs skatāmas keramikas, bronzas, betona, kā arī digitāla formāta skulptūras un instalācijas. Vairāk Laimas Slavas sižetā. 

Tas ir mans pirmais "adījums" tulkošanā – tā par savu veikumu, tulkojot Orhana Pamuka romānu "Mans vārds ir Sarkans" teikusi Laima Kota. Ar rakstnieci tiekamies Kultūras rondo. "Mans vārds ir Sarkans" ir slavenākā mūsdienu turku rakstnieka Orhana Pamuka romāns par grāmatu ilustratoriem 16. gadsimta Stambulā. Miniatūra Turcijā tiek uzskatīta par pilnveides mākslu, kur ar acīm uztveramais ir mazsvarīgāks un nereti pat aizliegts – galvenais ir iespēja caur zīmējumu izzināt mūžīgo. Šīs dilemmas analīze caur spriegu un informatīvi piesātinātu vēstījumu lielā mērā piesaistījusi autoram plašāku starptautisku uzmanību. 2006. gadā Orhans Pamuks saņēma Nobela prēmiju literatūrā, bet kopumā viņš ir vairāk nekā trīsdesmit literāru balvu laureāts. Rakstnieks dzimis 1952. gadā Stambulā, viņa darbi tulkoti un izdoti vairāk nekā 60 valodās.

Vēl līdz septembrim Ventspils teātra namā "Jūras vārti" skatāmi gleznotājas Annas Heinrihsones darbi divās izstādēs – "Migla" un "Mans miers ir beigts".