Cilvks Ziu Virsrakstos

13. Saeimas vēlēšanās ir konstatēta rekordzema vēlētāju aktivitāte. Ja salīdzina ar citām parlamenta vēlēšanām, tā bijusi zemākā kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Latvijas Radio šovasar stāstīja par Latvijas pilsoni Lindu Jākobsoni, kura ar lielām grūtībām pieteicās balsošanā pa pastu. Kā mēs noskaidrojām, tagad viņas pasē ir zīmogs par piedalīšanos 13.Saeimas vēlēšanās, taču nobalsot tā arī neizdevās. Kāpēc?

Gada pēdējā mēnesī Latvijas Radio Ziņu dienests jau tradicionāli atskatās uz šā gada lielākajiem notikumiem sabiedrībā, kas dominējuši ziņu virsrakstos. Bet aiz šiem virsrakstiem ir cilvēki, kuru darbu tajos ziņu burzmā mēdzam palaist garām. Tādēļ arī šajā decembrī turpinām ierakstu sēriju „Cilvēks ziņu virsrakstos”, ko sāksim ar vienu no šā gada visbiežāk lietotajiem vārdiem, proti – Latvijas simtgadi. Māra Rozenberga uz sarunu aicināja Kalvi Kalniņu – uguņošanas dizaina autoru, kura komandas pārziņā šā gada 18.novembrī bija uguņošana sešās Latvijas pilsētās. Bet Kalvis no posteņa uz Akmens tilta pārraudzīja vērienīgo gaismas uzvedumu „Saules mūžs” Rīgā.

Šogad plaši izskanēja rets notikums veselības nozarē – Veselības ministrija (VM) to dēvēja par ģimenes ārstu protesta akciju, bet paši ģimenes ārsti – par streiku. Viena no streikotājām bija ģimenes ārste Ilze Jākobsone no Rīgas. Viņa tagad saka, ka ģimenes ārstiem aizvadītais 2017.gads uzskatāms par pagrieziena gadu – izdevās palielināt finansējumu ģimenes ārstu praksēm un kopumā pievērst uzmanību problēmām veselības aprūpē.

Viena no lielākajām Eiropas politiskajām krīzēm – tā šī gada notikumus Katalonijā ne reizi vien raksturojuši pasaules mediji. Katalonijas valdība sasauca neatzīto neatkarības referendumu un vēlāk vienpusēji pasludināja atdalīšanos no Spānijas. Atbildot uz to, Madride atcēla no amata Katalonijas ministrus un parlamentu, kā arī sarīkoja decembrī ārkārtas vēlēšanas. Tomēr arī tajās vairākumu ieguva neatkarības piekritēji.

Jau piekto gadu Latvijas Radio ziņu dienests decembrī atskatās uz aizvadīto gadu ar īpašu ierakstu sēriju - Cilvēks ziņu virsrakstos. Tie ir stāsti par cilvēkiem, kas nu jau aizejošā gada laikā paši iekļuvuši ziņu virsrakstos vai stāvējuši aiz notikumiem, kas piesaistīja uzmanību. Šogad viens no būtiskiem notikumiem – izglītības reforma. Tostarp, pāreja uz mācībām latviešu valodā. Lai gan ieceri gada noslēgumā jau atbalstījusi valdība, tai bijuši daudzi pretinieki. Latvijas Radio nolēma uzrunāt cilvēku, kas pauž pretēju Izglītības ministrijai viedokli. Šīs dienas stāsts ir par Degi Karajevu – cilvēku, kurš organizēja mītiņu pret skolu pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā. 

Viens no negaidītākajiem un postošākajiem notikumiem Latgalē bija šī gada rudenī reģionu skārušās lietavas. Nerimstošais lietus dzina izmisumā lauksaimniekus, jo bojā gāja ne tikai nenokultā labība, bet arī jau iesētie ziemāji. Uz šīs postažas fona sociālos tīklus uzspridzināja par Latgales Švarcnegeru nodēvētā jaunā zemnieka Laura Ļubkas peldējums applūdušajā kviešu laukā. Atskatoties uz aizvadītajiem mēnešiem, Lauris Latvijas Radio stāsta gan par negaidīto slavu, gan par lietavu radītajām sekām, gan gūto mācību.  

Vienu no lielākajiem skandāliem politikā šogad izraisīja žurnāla „Ir” publicētās tā dēvētās „Rīdzenes sarunas”. Tās atklāj Latvijas politikas aizkulises pēc finanšu krīzes šoka. Kamēr Latvijas valdība grieza tēriņus, ietekmīgi politiķi viesojās pie Ainara Šlesera kādā viesnīcas numuriņā un sprieda, kā nokļūt pie varas pašiem, reizē arī kārtojot biznesa darījumus.

Iespējams, viens no nozīmīgākajiem un prestižākajiem triumfa brīžiem, kādu kāds Latvijas sportists jebkad izcīnījis, ir tenisistes Aļonas Ostapenko šogad iegūtais Francijas atklātā čempionāta uzvarētājas kauss. Šis turnīrs ir viens no četriem prestižākajiem pasaulē un tajā triumfējot Aļona no perspektīvas jaunās tenisistes vienā mirklī kļuva par vispasaules sporta sensāciju. Ostapenko panākumu pamatā ir smags un neatlaidīgs darbs, milzu talants un arī galvenais atbalstītājs korta malā – mamma Jeļena. Viņa gan nav tikai mamma, bet arī Aļonas trenere. Šos statusus apvienot nav viegli, bet Jeļena to sekmīgi dara jau vairākus gadus.

"Šādi brīži parāda, ka esam cilvēki," tā par mazā Ivana meklēšanu šī gada vasaras vidū Liepājā saka Kuldīgas Sv. Annas draudzes mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics. Viņš bija viens no vairākiem tūkstošiem cilvēku, kurš palīdzēja meklēt mazo zēnu. Sarunas laikā mācītājs uzver cilvēka faktoru, kas saistīts ar to, ka zēnu neatrada laikus un dzīvu, taču pats pazušanas fakts rosina pārdomas par to, kas notiek sabiedrībā.  

Valdošās politiskās partijas šovasar pēc vairākus mēnešus ilgām diskusijām vienojās par apjomīgākajām izmaiņām Latvijas nodokļu sistēmā pēdējā laikā, kas jau no nākamā gada sākuma ietekmēs katru Latvijas iedzīvotāju. Nodokļu reformas galvenie mērķi ir paātrināt Latvijas tautsaimniecības attīstību un mazināt nevienlīdzību. Sarunu laikā politiķi arī vienojās palielināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kas ievadīs pāreju uz valsts veselības apdrošināšanu. Šodien ierakstu sērijā “Cilvēks ziņu virsrakstos” atskatīsimies uz nodokļu reformas pieņemšanas gaitu.

Pateicoties psiholoģes-psihoterapeites Andrijas Likovas drosmei pavasarī sabiedrība uzzināja par notiekošo Jelgavas bērnu namā - bērnu raušanu aiz matiem, barošanu ar varu un citiem fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumiem. Andrija pusgadu valsts pasūtījumā vērtēja bērnu individuālās vajadzības bērnu namā un savus novērojumus fiksēja, vēlāk nodeva atbildīgajām iestādēm. Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izmeklēšanu rezultātiem mainījies gandrīz viss bērnunama darbinieku kolektīvs, ieskaitot vadību. Un ar ierakstiem par to, kas notiek Jelgavas bērnunamā, pavasarī sākās sabiedrisko mediju pētniecības cikls „Sistēmas bērni”. Tā laikā panāktas vērienīgas pārmaiņas un šai tēmai veltīts arī šī gada labdarības maratons „Dod Pieci”. Andrija Jelgavas bērnu namā atgriezusies kā psihoterapeite. Intervijas dienā tikšanās notiek viņas pamata darba vietā Babītē.  

Tuvojoties gada nogalei, ierakstu sērijā „Cilvēks ziņu virsrakstos” mēs meklējam stāstus aiz gada lielajiem ziņu virsrakstiem un uzrunājam cilvēkus, kuri ļauj ielūkoties šo notikumu aizkulisēs. Šorīt pievērsīsimies šogad plaši izskanējušam notikumam dzīvnieku aizsardzības jomā: aizliegumam izmantot savvaļas sugu dzīvniekus cirka izrādēs un atrakcijās Latvijā. Pirms šī lēmuma bija vairāk nekā 50 biedrības Dzīvnieku Brīvība protesta akciju un vēl citi aktīvistu darbi. Šorīt par vienu no organizācija biedriem - Inu Strautnieci.

Latgales vārds medijos šogad plaši izskanējis saistībā ar 4. pasaules latgaliešu saietu “Latgales simtgades kongress”, kas norisinājās maija sākumā. Daudz tika runāts par 1917. gada Latgales kongresa nozīmīgumu ceļā uz neatkarīgu Latvijas valsti un tālāko rīcību šodienas Latgalei svarīgu jautājumu risināšanā. Rēzeknē saieta laikā tika pieņemta rezolūcija, kurā latgalieši izteica savu redzējumu par reģiona dzīvē svarīgu jautājumu tālāko attīstību, īpašu uzsvaru liekot uz latgaliešu valodas lietojuma paplašināšanu. Klāt kongresa notikumos bija arī uzņēmēji Ingūna un Aigars Zīmeļi, kas aktīvi iesaistās Latgalei nozīmīgos procesos.

Viens no aizejošā gada notikumiem bija pašvaldību vēlēšanas. Kopumā Latvijā ir 955 vēlēšanu iecirkņi, kuru darbu nodrošina iecirkņu vēlēšanu komisija. Katrā no tām ir septiņi locekļi un arī pašvaldību vēlēšanu komisijās strādājošie. Ne vienas vien vēlēšanas darbā iecirkņa vēlēšanu komisijā aizvadītas valmieriešiem tēvam un dēlam – Pēterim un Ingusam Romanovskiem.  

Tuvojoties gada nogalei, ierakstu sērijā „Cilvēks ziņu virsrakstos” mēs meklējam stāstus aiz gada lielajiem ziņu virsrakstiem un uzrunājam cilvēkus, kuri ļauj ielūkoties šo notikumu aizkulisēs. Un šodien pievērsīsimies kādam notikumam kultūras laukā, kas formāli noslēdzās šā gada vasarā, bet ar kura sekām iesaistītie cīnās joprojām. Un tā ir Jaunā Rīgas teātra ilgi gaidītā pārcelšanās uz pagaidu telpām Tabakas fabrikā. Šodienas stāsta varonis, JRT tehniskais direktors Ainis Grīnbergs, kolēģei Mārai Rozenbergai šo notikumu raksturo vienā vārdā: murgs.  

Pelēks mākonis ilgstoši vajāja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Jaroslava Streļčenoka vadībā birojs izcēlās ar iekšējiem strīdiem, radot priekšstatu, ka KNAB apkaro sevi nevis korumpantus. Nu tā vadītāja krēslā iesēdies bijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Jēkabs Straume, solot atjaunot biroja reputāciju. Dažas nedēļas pēc stāšanās amatā KNAB satricināja atklātībā nākušās oligarhu sarunas, atkal radot jautājumus par KNAB darbu.

Nenoliedzami bagātajā kultūras notikumu klāstā viens no centrālajiem pieturpunktiem šogad bija Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atklāšana pēc rekonstrukcijas. Skatītājs no malas atceras lielās rindas pie vēl tukšās muzeja ēkas pērn decembrī un jau iekārtotā muzeja atklāšanu 4.maijā. Bet kas notika pa vidu? Kādas bija muzeja atgriešanās aizkulises un kam šajā laikā izgāja cauri muzeja darbinieki? Rubrikas „Cilvēks ziņu virsrakstos” noslēgumā kolēģe Māra Rozenberga tikās ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāju Aiju Brasliņu, kura bija arī šā gada lielā jubilāra Jaņa Rozentāla izstādes kuratore.

Aizvadītā gada nozīmīgākais notikums pasaules un Latvijas sportā noteikti bija Riodežaneiro olimpiskās un paralimpiskās spēles. Kaut olimpieši pārsvarā savus startus joprojām atminas ar rūgtumu, paralimpiešiem situācija ir diametrāli pretēja. Četras medaļas, vēl vairāki augstvērtīgi rezultāti un arī saliedēta 11 sportistu komanda noteikti ir fakti, kas viņiem šobrīd atmiņās ierakstīti visspilgtākajiem burtiem.

Šī gada maijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti apmeklēja vairākus novadus Latgalē, lai klātienē pārliecinātos par Latvijas sabiedrisko mediju pieejamību Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, tostarp Ludzas novadā. Valstsvīri  pārliecinājās, ka pierobežā televīzijas un radio signāls ir nevienmērīgs, turklāt dažviet ir problēmas arī ar mobilo sakaru un interneta pārklājumu. Pēc vairāk kā pusgada Latvijas Radio devās uz Istru, lai no vietējiem iedzīvotājiem uzzinātu, kas viņu radio klausīšanās un televīzijas skatīšanās paradumos mainījies un kāda ir iespēja uztvert Latvijas sabiedriskos medijus.

Aizvien apsūdzēts smagos noziegumos un aizvien arī vismaz teorētiski atstādināts no Ventspils domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas. Taču vismaz publiskās norises liek domāt, ka Aivaram Lembergam raizes šie statusi nesagādā. Vēl vairāk – varētu šķist, ka viņš izbauda gadiem ieilgušo tiesas procesu, bet vietējo domi vada par spīti aizliegumam. Šā gada laikā, kopš valstī pie varas ir Zaļo un Zemnieku savienība, Lembergs savu ietekmi politikā un valstiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā tikai nostiprinājis. Turklāt vairākkārt nemaz neslēpjot, ka viņš nav nekāds pelēkais kardināls.