Radio Maz? Las?tava

Fotoattēlā grāmatas sākumā redzams autors Valdis Klišāns, viņam aiz muguras Ļeņina portrets, bet uz galda  –VEF "Sigma", un tam visam ir nozīme un stāsts. Lasot Valda Klišāna grāmatu "Pieauguša puikas atmiņu klade. Padomijas dzīves ainiņas bez pretenzijas uz vēsturi", Gundars Āboliņš to papildina ar savām atmiņu ainām. Kas to lai zina, varbūt Valda Klišāna "Atmiņa klade" rosinās arī citus padomijas laikos augušos puikas un meitenes uzrakstīt savu kladi, ja ne publicēšanai, tad varbūt bērniem un mazbērniem, ja nu viņiem kādreiz rodas interese par laiku, kad nebija seksa, gari mati bija politiski nīdējami, avīzēs drukāja vienu patiesību, bet mājās vārdā nenosaukta dzīvoja cita. Valda Klišāna grāmatas "Pieauguša puikas atmiņu klade. Padomijas dzīves ainiņas bez pretenzijām uz vēsturi" izdevusi "Zvaigzne ABC". Šoreiz fragmentu lasījumu un sarunas ar autoru otrā daļa. Valda Klišāna "Pieauguša puikas atmiņu klade" un Gundara Āboliņa papildinājumi. 1. daļa Raidījumu atbalsta:

Fotoattēlā grāmatas sākumā redzams autors Valdis Klišāns, viņam aiz muguras Ļeņina portrets, bet uz galda  –VEF "Sigma", un tam visam ir nozīme un stāsts. Lasot Valda Klišāna grāmatu "Pieauguša puikas atmiņu klade. Padomijas dzīves ainiņas bez pretenzijas uz vēsturi", Gundars Āboliņš to papildina ar savām atmiņu ainām. Kas to lai zina, varbūt Valda Klišāna "Atmiņa klade" rosinās arī citus padomijas laikos augušos puikas un meitenes uzrakstīt savu kladi, ja ne publicēšanai, tad varbūt bērniem un mazbērniem, ja nu viņiem kādreiz rodas interese par laiku, kad nebija seksa, gari mati bija politiski nīdējami, avīzēs drukāja vienu patiesību, bet mājās vārdā nenosaukta dzīvoja cita. Valda Klišāna grāmatas "Pieauguša puikas atmiņu klade. Padomijas dzīves ainiņas bez pretenzijām uz vēsturi" izdevusi "Zvaigzne ABC". Šoreiz fragmentu lasījumu un sarunas ar autoru pirmā daļa. Plašāku sarunu ar Valdi Klišānu klausies raidījumā Kultūras rondo.   Raidījumu atbalsta:

„Ir cilvēki, kuri par manu labāko filmu uzskata „Es soļoju pa Maskavu”, citi – „Rudens maratonu”, vēl citi – „Kin-dza-dza” vai „Asaras bira”. Taču vairums ir pārliecināti, ka mana labākā filma ir „Neskumsti!” – Tu, Danelija, esi gruzīns, tāpēc tev arī tā ir sanācis! Nezinu. Varbūt tā arī ir.” Tas ir citāts no režisora Georgija Danelijas īsmetrāžas stāstiem no kinorežisora dzīves „Pasažieris bez biļetes”. Un, ja arī kādam šis uzvārds šķiet svešs, tad vismaz hrestomātiskie kadri no filmām „Mimino” un „Kin-dza-dza” noteikti varētu būt zināmi. Gundars Āboliņš turpina tulkot, un šoreiz viņš ir iztulkojis Danelijas grāmatu „Pasažieris bez biļetes”. Šī gada pēdējā Radio mazā lasītava notiks jūsu ausu priekšā jeb tiešajā ēterā, kad studijā būs aktieris Gundars Āboliņš un žurnāliste Ingvilda Strautmane.   Raidījumu atbalsta:  

Bibliotēka šokolādes fabrikā, lasāmzāle kinoteātrī, Grāmatrūpniecības arodu nams, kas vēlāk kļuva par slavenajiem Poligrāfiķiem, sīkumtirgus, Helmāra Rudzīša izdevniecība „Grāmatu Draugs”, par kuru interesējās policija, un daudzas citas „Lasāmvietas”. „„Lasāmvietas” ir ceļvedis pa lasīšanas vietām 20. gadsimta sākuma Rīgā. Ceļvedi izdevusi Latvijas Nacionālā bibliotēkas ciklā „Latviešu grāmatai 500”. Idejas autore un viena no sastādītājām ir pētniece Kristina Papule. Mēs esam gatavi ierakstīt 21. gadsimta sākuma Rīgas mums svarīgākās „Lasāmvietas” (un tam ceļvedī ir paredzētas īpašas baltas lapas – „Manas 21. gadsimta sākuma Rīgas lasāmvietas”), un noteikti sāksim ar Latvijas Radio Doma laukumā 8, kur Radio mazajā lasītavā grāmatas lasa Gundars Āboliņš, Agita Bērziņa, Nora Micpapa un Ingvilda Strautmane. Un lasīs arī turpmāk. Mēs tuvojamies Latviešu grāmatas 500. gadskārtai un arī Latvijas Radio simtgadei.   Raidījumu atbalsta:

Smējīgi stāstnieki esot visi Streiči, bet šoreiz Radio mazā lasītava sarunājas ar kinorežisoru Jāni Streiču un lasa viņa brāļa Ērika Streiča grāmatu "Latviešu dēkainis krievu armijā", kuru Ēriks nesagaidīja. Gundars Āboliņš lasa par to, kas ir armijnieka gulta, kādas dziesmas dziedātas un stāstu par slēpēm Leonoru un kādu aktrisi. Visi kopā vienojamies, ka, liekot kopā visus daudzos piedzīvojumus krievu armijā, varētu sanākt viena īsti laba filma. Ar asprātību un pašironiju karoja arī krietnais kareivis Šveiks. Ērikas Streiča grāmatu "Latviešu dēkainis krievu armijā" izdevusi "Zvaigzne ABC". Raidījumu atbalsta:

Žurnālisti kļūst bīstami, ja ilgi un pamatīgi iedziļinās kādā konfliktā, fiksē ceļā redzēto un sarunājas ar visdažādākajiem cilvēkiem, cik vien tas brīviem medijiem ir iespējams. Žurnālists Atis Klimovičs 90. gados sāka braukt uz vietām, kur notika etniskas sadursmes un kari. Un viņš brauc joprojām ne tikai, lai rakstītu, bet arī, lai vestu humānās palīdzības kravas. Visticamāk Atis arī pašlaik ir Ukrainā, bet ar viņu tikāmies Latvijā, kad tika vaļā vērta viņa grāmata ''Kara reportieris ceļā" ("Dienas grāmata"). Radio mazajā lasītavā Gundars Āboliņš lasa tikai trīs epizodes no Ata Klimoviča grāmatas ''Kara reportieris ceļā" - no Gruzijas, Afganistānas un 2014. gada Ukrainas. Kad Atim Klimovičam jautāju, kā iespējams orientēties konflikta vietā, viņš atbild pavisam vienkārši - "ja tu deviņus gadus brauc uz kādu valsti, tad arī sāc orientēties". Saruna ar Ati Klimoviču arī raidījumā Kultūras rondo: Raidījumu atbalsta:

Kāds ir Arno Jundzes Veidenbaums? Ungurmuižā tikāmies sarunās par romānu "Es nemiršu nekad", kas dokumentē Eduarda Veidenbauma dzīves pēdējo pusotru mēnesi, aptverot visu mūžu, kā arī pārlapojām Zigfrīda fon Fēgezaka kultūrvēsturisko romānu "Senči un pēcteči" par Vidzemes muižnieku - Kampenhauzenu - dzimtu.   Raidījumu atbalsta:

Vai džentelmenis var būt bijušais? Grāfam Aleksandram Rostovam, kuram 1922. gadā jāstājas boļševiku tribunāla priekšā un jāsaņem sods – arests neparastā izsūtījuma vietā – viesnīcā "Metropole", kuru viņš nedrīkst atstāt, nākas arī sev atbildēt uz šo jautājumu, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem.  Eimora Toulza romānā "Džentelmenis Maskavā" par vienu no galvenajiem varoņiem kļūst Maskavas viesnīca "Metropole". Romāns ir tik kinematogrāfisks, ka  perfekti ierakstās izdevniecības "Aminori" kino grāmatu sērijā, kurā ir gan Vudijs Alens, gan Pazolīni, gan Fellīni un Viktors Freibergs.  Eimora Toulza romānu "Džentelmenis Maskavā" no angļu valodas tulkojusi Māra Rūmniece, izdevis "Aminori".   Raidījumu atbalsta:

„Abas Pētera imperatores daļas pašlaik nenovēršami būs daudz smagāka lasāmviela, nekā tās bija sarakstīšanas brīdī. Notikumi pasaules politiskajā arēnā ar daudzām epizodēm romānos sasaucas neomulīgi tuvu, un gribot negribot nākas vilkt paralēles. Protams, 18. gadsimts nav 21. gadsimts, taču secinājumus lai lasītājs izdara pats. Jebkurā gadījumā Pētera imperatore ir lasāmviela, kas atgādina 18. gadsimta aristokrāta pili, – žilbinoši krāšņa un neērta, košām detaļām bagāta un smakojoša, fascinējoša un biedējoša. Tāda, kurā dodamies aizspiestu degunu, taču stāvam rindās, lai tajā iekļūtu. Jo kaut ko mazliet par dvēseles šķielēšanu zinām arī mēs visi,” tā recenzijā par Kristinas Sabaļauskaites diloģijas otro daļu „Pētera imperatore II” raksta Bārbala Simsone. Mēs savukārt to lasām kopā ar tulkotāju no lietuviešu valodas Daci Meieri, kura šīs grāmatas sakarā pārliecinājusies, ka daudzpunktei  ir jābūt. Kristinas Sabaļauskaites  „Pētera imperatore II”” izdevusi ‘’Zvaigzne ABC”. Raidījumu atbalsta:

Sarunas ar sievu pie vakariņu galda, piedāvājums lasīt lekciju un pārdomas par leģendu, kas no Kartāgas atceļojusi līdz Rīga, vēstures zinātņu doktoru un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru Hariju Tumanu iedvesmo pētīt antīkos tēlus Rīgas namu fasādēs. Atklājas jauni konteksti un rodas grāmata "Antīkie tēli Rīgas ielās". Grāmata ir tik smaga, ka ar to bīstami iemigt, taču staigāt pa Rīgas ielām gan tagad noteikti ir kļuvis interesantāk. Var izlasīt un iegaumēt kādu īpašu namu un tad iet izpētīt dzīvē; var meklēt pēc adresēm grāmatas beigās; var lasīt stāstus un salīdzināt ar saviem priekšstatiem. Var visādi, bet šoreiz Gundars Āboliņš lasa, sākot no opernama fasādes un nokļūstot līdz radiomājai. Kaut arī antīkie tēli un to simboli nav nemaz tik vienkārši, mēs ierakstā daudz smejamies. Seno Grieķiju un Romu Rīgas vēsturē ir meklējis Harijs Tumans, viņa grāmatu "Antīkie tēli Rīgas ielās" izdevis LU Akadēmiskais apgāds.     Raidījumu atbalsta:

Žurnālista Oskara Vizbuļa debijas romānam dots intriģējošs nosaukums – „Ja vīrietis prastu runāt”. Apvienojot žurnālista darbā krātos novērojumus ar ikdienas norisēm un fantāziju, tapusi grāmata, pēc kuras autoram raksta vēstules. Arī sievietes, kurām apnikuši bezcerīgie tinderrandiņi, kuras labāk savu nākamo draugu meklēšot  pie motorzāģu stenda, tur vismaz viņi nemelojot… Sarunā ar autoru Oskaru Vizbuli  ne tikai iepazīstamies, bet runājam arī par makšķerēšanu. Grāmatu „Ja vīrieši prastu runāt” izdevuši „Latvijas Mediji”, fragmentus lasa Gundars Āboliņš. Raidījumu atbalsta:

Kā iemīlēties teikumos un sarunāties par vārdiem? Paskāla Mersjē romānu “Vārdu svars” iesaka lasīt tulkotāja Silvija Brice. Paskāls Mersjē, kura īstais vārds ir Peters Bieri, ir dzimis Bernē, bet tagad rakstnieks un filozofijas doktors dzīvo Berlīnē. Savus darbus filozofijā viņš paraksta ar īsto vārdu, bet beletristiku ar pseidonīmu Mersjē. Viņa pazīstamākais darbs ir "Nakts vilciens un Lisabon", pēc kura radīta arī filma ar Džeremiju Aironsu galvenajā lomā. Šī grāmata tulkota latviski, tāpat kā "Lea", tagad – arī "Vārdu svars". Stāsts ir ne tikai par vārdiem un tulkošanu, bet arī par to, kā dzīvot, kad šķitis, kas viss jau ir beidzies.   Raidījumu atbalsta:

Smiļģa dārzā ir roze Šoša, tā iestādīta tad, kad aktrise Regīna Razuma saņēma balvu, jo Regīna bijusi Šoša Jaunā Rīgas teātra izrādē "Kabalas noslēpumi", kas veidota pēc Zingera darbu motīviem. Savu lekciju par godu Nobela prēmijas saņemšanai jidiša rakstnieks Jichoks Baševis Zingers (angliskajā pasaule – Aizeks Baševis Singers) veltīja jidišam - "trimdas valodai, valodai bez valsts, bez robežām, valodai, kuru neatbalsta neviena valdība".  Šajā pašā – 1978. gadā angļu valodā klajā nāca Zingera romāns ''Šoša", kas veltīts gan cilvēciskām jūtām, gan ir simbolisks mīlas stāsts savai tautai un valodai. Romāna centrā ir tikko pilngadību sasniegušais rabīna dēls Ārons Greidingers, kurš 20. gadsimta 30. gados atgriezies savā bērnības pilsētās Varšavā un apņēmies kļūt par rakstnieku. Nejauši ieklīdis dzimtajā Krohmalas ielā, ebreju geto, viņš sastop savu bērnības draudzeni – vientiesīti Šošu. Latviešu "Šošas"  izdevumam ir divas tulkotājas – Irēna Birzvalka un Māra Poļakova. Savā pēcvārdā Māra Poļakova raksta: "T

Tāds arī ir pirmais teikums Zigmara Liepiņa memuāros „Mūzaīka”. Subjektīvs, tiešs un asprātīgs stāsts par dažādām brīvības pakāpēm, kurā radošas idejas sastopas ar cenzūras, varas un naudas nosacījumiem. Un tomēr – Zigmars Liepiņš atzīst, ka nevienās krustcelēs negrieztos lai manītu savas izvēles.  Tas jau bija paredzams, ka Zigmara Liepiņa un Gundara Āboliņa satikšanās studijā varētu izvērsties par traku smiešanos un dažādu piedzīvojumu stāstīšanu, tāpēc visnotaļ nopietnu sarunu ar komponistu Zigmaru Liepiņu, kas tagad ir arī memuāru grāmatas „Mūzaīka” autors, varat noklausīties Kultūras rondo arhīvā. Radio mazajā lasītavā tikai dažas epizodes no grāmatas, kas visvairāk atbilst Šveika vai Čapeka stilam. Gan jau jūs paši izlasīsit arī ļoti nopietnās epizodes gan no dažādu mūzikas grupu, gan mūzikas biznesa laikiem, no radio SWH vai operas vadīšanas gadiem. Zigmara Liepiņa memuārus „Mūzaīka” izdevis „Petergailis”.   Raidījumu atbalsta:

Katra grāmata, ko no čehu valodas tulkojis Jānis Krastiņš, ir notikums tekstā. Šoreiz ‘’Pētergailis” izdevis viņa tulkoto Alenas Mornštainovas romānu "Klusie gadi" , kas ir intīma ģimenes drāma par nesarunāšanos, lielajai vēsturei atstājot scenogrāfijas lomu. Ģimenes noslēpums, kas saistās ar pagājušā gadsimta 70. gadiem Čehoslovākijā, nedod mieru meitenei Bohdanai. Otrs romāna galvenais varonis ir  iesīkstējušais komunists Svatopluks Žāks, protams, abiem stāstiem būs kas kopīgs. Grāmatu blogere Jana Benešova par romānu "Klusie gadi" raksta: ”Rakstniece ir pierādījusi, ka teksti var kļūt populāri bez fantāzijas, šausmu un detektīvžanra eksperimentiem. Var iztikt pat bez seksa un neprātības no bagāto pasaules, var iztikt bez utopijām un distopijām. Nav vajadzīgas sirreālas spēles vai iekavās ietverti dokumentāli fragmenti, kas liek daiļliteratūrai saplūst ar reālo vēsturi.” Alenas Mornštainovas romānu "Klusie gadi" lasa Gundars Āboliņš, ar tulkotāju Jāni Krastiņu sarunājas Ingvilda Strautmane. Raidījumu a

Sabiles bijušajā sinagogā, kur padomju gados bijusi arī sporta zāle, jau gadu ir atvērts Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs, un Lasītava šoreiz lasa Viktora Freiberga un Danielas Zacmanes grāmatu "Vakar, šodien, rīt", Danielai Zacmanei un māksliniekam Bruno Mellim klātesot. Šoreiz Radio mazā lasītava ceļo tā, ka atved uz Sabiles kultūrtelpu arī Rīgas kultūrtelpu “Aminori”, kur notiek mākslas izstādes un top grāmatas par kino, vēsturi un mākslu, arī jau pieminētā Viktora grāmata. Klātesošajiem Mazās lasītavas ceļojumu galapunktos vienmēr ir ekskluzīva iespēja dzirdēt un redzēt, kā notiek Lasītavu ieraksti. Piemēram, šoreiz Sabilē Gundars Āboliņš lasīja fragmentus arī no Zingera Šošas par Polijas ebrejiem un viņu dzīvi starp diviem pasaules kariem. Šo ierakstu, papildinātu ar tulkotājas Māras Poļakovas stāstu, būs iespēja dzirdēt kādā citā svētdienā. Taču Sabilē īpašā grāmata bija Viktora Freiberga un Danielas Zacmanes grāmata „Vakar, šodien, rīt", kas iznāca dienā, kad Viktors aizgāja. Bet par kult

Radio mazā lasītava arī šovasar turpina ceļot, paplašinot savus maršrutus no rakstnieku muzejiem uz jaunām un ne tik jaunām Latvijas kultūrvietām. Līgatnes "Zeit" veidojuši divi labā nozīmē traki cilvēki – Marģers un Inese Zeitmaņi kopā ar domubiedriem, bet šīs vietas īpašā piesaiste trimdas literatūrai radīja arī šī vakara lasāmkarti – trimdinieka Anšlava Eglīša grāmatas un kādu grāmatu, kura iznāks romānu un monogrāfiju sērijā "Es esmu" – teātra zinātnieces Ievas Strukas monogrāfiju par Anšlavu Eglīti "Par skaisto un aplamo dzīvi. Anšlavs Eglītis", autorei klātesot.   Raidījumu atbalsta:

Karlosa Ruisa Safona grāmata "Rēgu labirints", kas noslēdz četru romānu sēriju "Vēja ēna", "Debesu gūsteknis" un "Eņģeļa spēle", patiks tiem, kuri bauda 19. gadsimta biezos romānus ar detektīvintrigu un vēsturiskiem noslēpumiem. Romāns ir atzīšanās mīlestībā grāmatu lasīšanai un Barselonai. Tulkotāja no spāņu valodas Dace Meiere atzīst, ka Karlosa Ruisa Safona romāns "Rēgu labirints" esot kā lupatu deķis, un katrs lasītājs var izvēlēties, kurai līnijai vai vīzijai sekot. Karlosa Ruisa Safona romānu "Rēgu labirints" izdevusi "Zvaigzne ABC".   Raidījumu atbalsta:

„Tad jau Rīga mazliet pieder arī man, vai? Tas viss mazliet pieder arī tev, un, kamēr tu to visu mīlēsi, tas arī paliks tavs”. Tie ir pēdējie teikumi grāmatā „Tantes ar klikšķiem. Baltiešu stāsti”. Turpinot atjaunot saikni ar Baltijas vāciešu kultūru, profesors Ojārs Spārītis šoreiz stāsta par Gizelas Natālijas Grādneres grāmatu „Tantes ar klikšķiem. Baltiešu stāsti”. Autore kopumā ir uzrakstījusi piecas grāmatas, kurām visām ir autobiogrāfisks un dzimtas vēsturē sakņots saturs. Laikmetu un situācijas viņa raksturo ar īpašu humoru un izcilām novērošanas spējām. Grāmatai dots apakšvirsraksts „Humora pilns skatījums uz 20. gadsimta sākuma sadzīvi”. Ja atceraties, tad iepriekš Ojārs Spārītis iepazīstināja ar Dagmāras Kopštālas dienasgrāmatu. No vācu valodas Gizelas Natālijas Grādneres  „Tantes ar klikšķiem” tulkojusi Inguna Motte, izdevusi „Jumava”. Raidījumu atbalsta

Grāmata ir labs iemesls, lai iepazītos ar autoru. Mārtiņa Volfa „Banda” ir romāns par rokenrolu, seksu un deviņdesmitajiem, bet rakstīt iedvesmoja kāda fotogrāfija ar Džonu Lenonu un Joko Ono, bezmiegs pēc atgriešanās no Amerikas un draugi. Tad sekoja dalība romānu konkursos un rūpīgs darbs ar tekstu. Uz jautājumu, vai rakstot par mūziķu grupu „Banda”, viņš domājis arī par konkrētiem latviešu mūziķiem, autors gan atbild, ka nē. Arī epizodes , kas notiek modernās mākslas izstādēs, esot literāras kompilācijas no dažādiem notikumiem. Mārtiņa Volfa debijas romānu „Banda” izdevis apgāds ‘’Zvaigzne ABC”.   Raidījumu atbalsta: