K Labk Dzvot

Rīgā ir aptuveni 12 000 daudzdzīvokļu namu. Lielākā daļa celta vēl pagājušajā gadsimtā un tas nozīmē, ka vairums ēku sasniegušas savu vidējo kalpošanas termiņu laiku, kad īpašniekiem katru gadu jānovērtē mājas tehniskais stāvoklis. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, ko nozīmē novērtēt mājas tehnisko stāvokli, kas to veic un vai visām mājām jāvērtē tehniskais stāvoklis. Skaidro un analizē Rīgas Arhitektūras pārvaldes Būvobjektu kontroles nodaļas vadītāja vietniece Aija Meļņikova, "Jurisconsultus" vadītājs Jānis Uzulēns un A/S "Komunālprojekts" Inženiertehniskās izpētes nodaļas vadītājs Kristaps Peters. Iepriekšējā raidījumā aicinājām klausītājus piedalīties īsā aptaujā par to, vai un kā esat iepazinušies ar drošības situāciju daudzdzīvokļu namos. Atsaucās 176 cilvēki. Uz jautājumu, vai esat iepazinies ar Ministru Kabineta (turpmāk MK) nr. 907 noteikumiem par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu saturu, tikai 41 ir atbildējis ar jā. "Tas liecina, ka absolūtais kaut nedaudz orie

Gadu no gada maijā Latvijā sāk strauji pieaugt ceļu satiksmes negadījumu un tajos cietušo skaits. To skaits turpina augt līdz august beigām un tad sāk lēnītēm kristies līdz decembrim. Vai pie vainas ir ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana un pārgalvīga braukšana? Ne tikai! Par citiem apstākļiem, kas vasaras periodā padara satiksmi bīstamu tās dalībniekiem, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Ceļu satiksmes drošības direkcijas Tehniskā departamenta direktors Jānis Liepiņš un satiksmes drošības eksperts, motobraucējs Oskars Irbītis. Oskars Irbītis apstiprina, ka maijā tiešām pieaug ceļu satiksmes negadījumus skaits, jo pieaug arī satiksmes intensitāte. "Kad parādās siltais laiks un šogad tas ir iestājies jau aprīlī, līdz ar to uz ceļa parādās daudz vairāk velosipēdu, daudz vairāk motociklu, mopēdu. Satiksme kļūst intensīvāka. Un, ko varam novērot arī Rīgā, sākas arī intensīva ceļu remontu sezona," norāda Oskars Irbītis. "Līdz ar to satiksmes intensitāte atsevišķos posmos palielinās, atsevišķās vietā tiek izmainīt

Maz ticams, ka būs daudz sporta veidu Latvijā , kur sezonas laikā sacensības notiek teju ik pārdienu. Viens no šādiem, varbūt pat vienīgais, ir orientēšanās sports, kur sacensību blīvums ir tik liels, ka pie vēlmes sportotājs var no meža ārā nenākt mēnešiem. Kur slēpjas orientēšanās sporta lielā popularitāte, raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj Latvijas Orientēšanās federācijas viceprezidente, daudzu starptautisku un Latvijas mēroga sacensību organizatore, aktīva orientieriste Ildze Straume, orientēšanās kluba "Siguldas takas" vadītājs, aktīvs Siguldas sporta dzīves organizators tautas sacensību jomā Valdis Janovs un orientēšanās sacensību "Zvaigžņu stafete" producents, orientēšanās entuziasts kopš 1968. gada Gunārs Dukšte. Kas orientēšanos padarījis tik populāru un mudina cilvēku izkustēties? "Man tā vienmēr bijusi piedzīvojumu sajūta, iespēja piedzīvot, iespēja dabūt kaut ko ārpus ikdienas. Ikdienā tu celies, mosties, ej uz darbu, ved bērnus, tad tev vajag kaut kādā veidā to visu mazliet atšķaidīt. Tā iespēj

Lēts skaistums var izrādīties ļoti dārgs… Kā nepakļaut sevi riskam un izvairīties no tā, ka cerētā rezultāta nav, bet ir radušās jaunas problēmas, kuru atrisināšana var izmaksāt vēl dārgāk, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, Latvijas Estētiskās medicīnas asociācijas valdes priekšsēdētājs Valdis Ģīlis un iedvesmotāja Inesa Vebere, kura ir saskārusies arī ar negatīvo pieredzi, izmantojot skaistumprocedūras. "Pēdējā pusgada, gada laikā redzam, ka starp nozīmīgiem estētiskās medicīnas pakalpojumu sniedzējiem pēkšņi parādījušās viltus klīnikas, kurām ārstniecības iestādes statusa, kurām ir skaisti nosaukumi, ir masīva reklāma, ir milzīgi daudz lētu piedāvājumu, kas it kā padara šos pakalpojumus pieejamus tiem, kas varbūt nevar atļauties daudz ko no tā. Redzam, ka šis process notiek pacientiem ne visai draudzīgā veidā. Šajās viltus klīnikās, kurām ārstniecības iestādes statusa, nestrādā ārstniecības personas. Labākajā gadījumā, ja runa

Lai palīdzētu atrast darbu cilvēkiem ar invaliditāti, jauniešiem bez iepriekšējas darba pieredzes, senioriem un vēl vairākām sociālajām grupām, sociālais uzņēmums „Ligero” ceturto reizi organizē darba iespēju festivālu "Visiem". Par iespējām atrast darbu ne tikai festivāla laikā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par darba iespējām dažādām sabiedrības grupām sarunājas iInvalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, zvanu centra "Sonido" darbiniece Lolita Korjapina kopā ar diviem asistentiem - suni-pavadoni Zuzi, kas ir ikdienā kopā ar Lolitu, un meitu Alisi, kura aktīvi palīdz ārpus darba, un sociālā uzņēmuma "Ligero" vadītāja, darba iespēju festivāla "Visiem"idejas autore un organizatore Liene Reine-Miteva. Vispirms līdz maija sākumam ir aicināti pieteikties uzņēmēji, kuri vēlas piedāvāt meistarklases festivālā, kur potenciālie darba ņēmēji var iepazīsties ar profesijām. Pieteikuma anketu var meklēt "Ligero" mājaslapā.

No 1. aprīļa no valsts līdzekļiem Latvijas iedzīvotājiem tiek apmaksāts speciālais uzturs. Tam var pieteikties cilvēki, kuri dažādu slimību rezultātā sirgst no uzturvielu nepietiekamības jeb malnutrīcijas. Ar ko speciālais uzturs atšķiras no mūsu ikdienas maltītes un kādas ir tā lietošanas īpatnības, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro RAKUS Uztura un dietoloģijas centra vadītāja Laila Meija. Viedokli izsaka "Ziedot.lv" pārstāve Pieaugušo veselības programmas vadītāja Inese Danga. Laila Meija skaidro, ka speciālais uzturs ir domāts cilvēkiem, kuri paši var ēst, bet nespēj ar normālo uzturu nodrošināt savas uztura vajadzības. To sauc par medicīnisko uzturu, jo tas ir pārbaudīts slimniekiem, kam ir šīs vajadzības. Būtībā kā zāles, kas palīdz ārstēšanas procesā, koncentrētā veidā pilnvērtīgs uzturs. Protams, tas ir ar dažādām niansēm, dažādi veidi. Speciālais uzturs ir salīdzinoši dārgs. Ziedot.lv palīdzēja to iegādāties. Slimniekam vai viņa ģimenei 200 – 300 eiro mēnesī tam vajadzēja atvēlēt. Inese Danga atklā

Izmēģināt vienu vai pat vairākas profesijas vienas darba dienas laikā – izklausās nenopietni, bet ir cilvēki, kas apgalvo, ka tādai darbībai var būt ļoti pozitīvs efekts. Kas ir profesiju eksperiments un kam tas ir noderīgs, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās Inta Buša, kura pameta stabilu darbu, lai attīstītu drosmīgas biznesa idejas un uzdrīkstētos darīt daudz ko citu. Viedokli izsaka jaunais Latvijas Darba Devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un profesionāle ar piecu gadu pieredzi personīgās un uzņēmumu efektivitātes jomā Undija Ancēna. Viņas pārliecība ir, ka jebkurā jomā strādājot, ir svarīgi turpināt nepārtrauktu izglītību un sevis attīstību, lai izmantotu dzīves dotās iespējas. Inta Buša vērtē, ka profesiju eksperiments viņai ļāvis izkāpt no komforta zonas. "Darīt kaut ko vienu, kur zinām, ka esam labi, mums padodas, patīk, ir daudz vieglāk, nekā ielekt pilnīgi netradicionālā citā lomā, par kuru neko daudz nezini. Tu neesi diez ko labs tajā, nav iepriekšējās pi

200000 soļu! Apmēram tik daudz soļu būs nepieciešams noiet, lai izstaigātu pārgājienu maršrutus Rīgas tuvumā, kas apvienoti ciklā "Dabas apļi". Par aktīvās atpūtas piedāvājumu galvaspilsētas tuvumā interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Pārgājienos aicina doties Ropažu novada pašvaldības digitālo mediju speciāliste, Pierīgas tūrisma asociācijas pārstāve Laura Šīrante, Ādažu novada vecākā speciāliste tūrisma jautājumos Rūta Žunde un Mārupes novada Sabiedrības iesaistes un mārketinga nodaļas vadītāja Elīna Brigmane. Cikla nosaukumā ietvertais vārds apļi liecina gan par maršrutu praktisko pusi, jo tīri praktiski ir ērtāk – maršruta sākums un noslēgums ir vienā vietā, aplis – tā ir arī nemitīga kustība. Visi maršruti veidoti, lai var piekļūt ar sabiedrisko transportu. Kopumā pieejami 14 pārgājienu maršruti. Īsākais maršruts ir 8 km garš, garākais – 17 km. Maršruti ir dažādas sarežģītības  un grūtības pakāpes. Vienu no cikla posmiem iepazīstam ierakstā. Pārgājienu ciklā „Dabas apļi" Ādažu novads piedāvā di

Āda ir kā spogulis, kurā skatoties, jāpievērš uzmanība visām pārmaiņām. Bīstami veidojumi var izskatīties pavisam parasti un dažreiz vizīte pie kosmetologa var tālāk aizvest jau pie cita speciālista. Kāpēc ir tik svarīgi būt vērīgiem, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro biedrības Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente un praktizējošā kosmetoloģe Renāte Reinsone un dermatoloģe, veneroloģe Laura Freiberga. Uzklausām Paulas pieredzes stāstu. Viņas stāsts par sauli un tās nelabvēlīgo iedarbību uz seju. Stāsts ir ar laimīgām beigām, bet tas tikai apliecina, cik svarīgi, lai arī apkārtējie cilvēki, Paulas gadījumā - viņas kosmetoloģe, laikus pamanītu un atpazītu brīdi, kad nepieciešams apmeklēt ārstu. Laura Freiberga atzīst, ka nāk pacienti pie dermatologiem no kosmetologiem un kosmētiķiem. "Tas ir patiess prieks, ka arī citi speciālisti pamana veidojumus. Priecājamies un novērtējam, ka ne tikai mēs pievēršam uzmanību ādai," gandarīta Laura Freiberga. "Ne tikai kosmētiķi, arī ma

Skatoties no vides ilgtspējas aspekta, ideālā variantā mēs varētu iztikt bez pārtikas un citu preču iepakojuma. Bet tas nav praktiski iespējams, kaut vai pārtikas drošības dēļ. Tāpēc saprātīgs kompromiss varētu būt apritīgs iepakojums. Par  apritīgu iepakojumu un tā lietošanas perspektīvu interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro pasākuma organizatore, biedrības "CSR Latvia" vadītāja Agnese Alksne-Bensone, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia Vide" pārstāvis Kristaps Dreimanis, "Zero Waste Latvija" pārstāve Laura Dzelzkalēja un "Lidl" Ilgtspējas vadītāja Antra Birzule-Ģermane. Klausītājs rosina, lai norādes uz iepakojuma būtu skaidrākas un vienkāršāk saprotamas lietotājiem, līdzīgi kā tas ir ar depozīta zīmi. "Mēs apstājamies pie tā, ka mums ir vairāki apsaimniekošanas reģioni un diemžēl katrā no tiem ir savas prasības. Principā katrā Latvijas reģionā nedaudz atšķiras tas, ko drīkst mest konteineros. Ja Kristaps ["Eco Baltia Vide"] skaisti saka, ka visu metiet dzeltenajā kontein

Vairāki lidostas „Rīga” darbības rādītāji ir atgiezušies pirmspandēmijas līmenī, kas nozīmē garākas rindas pie drošības kontroles un lielāku burziņu pašā lidostā. Kas būtu jāielāgo gaisa ceļotājiem, lai ceļojums lidostā sāktos bez aizķeršanās, atgādinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: lidostas "Rīga" aviācijas drošības sistēmu apmācību vadītājs Aleksandrs Stoļarčuks un lidostas "Rīga" komunikācijas projektu vadītāja Ilze Salna. Aleksandrs Stoļarčuks atgādina par baterijām un elektroierīču pārvadāšanu. "Jebkura maza izmēra bateriju drīkst pārvadāt tikai rokas bagāžā," norāda Aleksandrs Stoļarčuks. Maza izmēra baterija - ar jaudu līdz 100 vatstundām. Bagāžā, ko nodod, nedrīkst būt neviena no ierīces atvienota baterija. "Ja ved elektroierīces, jāatceras, ka jauda nedrīkst pārsniegt 100 vatstundas, ja ir kāda jaudīgāka ierīce, kas mūsdienās nav retums, pirms lidošanas pārliecināties, ka izvēlētā aviokompānija akceptē tās," skaidro Aleksandrs Stoļarčuks. Elektroierīces drīkst vest arī nododamajā b

Ja mums ir četras brīvas dienas, vienu vai pat divas no tām varam atvēlēt kādam īsākam vai garākam pārgājienam. Bet lai izbaudītu pārgājienu, to ir nepieciešams labi saplānot. Par gatavošanos un pārgājienu iespējām raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta pārgājiena projekta "Apkārt Latvijai" vadītāja Olita Jakovela, takzinis Guntars Krūmiņš un "PostNos" pārstāvis Valdis Vītoliņš. Dosimies uz Niedrāju - Pilkas purva taku Limbažu novada Pāles pagastā, kur 1 km garumā izveidota koka laipa un uzcelts skatu tornis. Uz purvu dosimies kopā ar ģeoloģijas doktori Ilzi Ozolu, kas vada Purva akadēmiju - nelielu zinātnieku grupu, kas pēta purvus un organizē purvos pārgājienus. Kopā ar Ilzi ar purva kurpēm pa purvu pastaigāja arī Daina Zalamane.

Dārza darbu sezona ir klāt! Pirms ķerties klāt dārza modināšanai pēc ziemas miega, iesakām ieklausīties ekspertēs. Kuri darbi jāsteidz pirmie, kurus var arī nedaudz atlikt, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Darbi ir daudz un dažādi un parasti kāds arī paliek nepadarīts, bet Vija Rožulapa saka, ka nevajag dzīvot ar pārmetumiem sev, ka kaut kas nav izdarīts. Vismaz dzīves otrā pusē vajadzētu nomierināties, ka tas nav perfekti un šis nav perfekti. Abas ekspertes šobrīd mudina mēslot augus, jo mēslojums tagad labi izšķīstu. Ir īstais laiks visu bērt. Pavasarī ir labāk dot augiem pamatmēslojumu, komplekso mēslojumu, kur vairāk ir slāpeklis. Ja nav augi mēsloti rudenī ar kūtsmēsliem, to vajag darīt tagad, it sevišķi tas attiecas uz augiem, kas dod ražu. Nevar upeni mēslot tikai ar minerālmēsliem. Ja nav pieejami kūtsmēsli, organiskais mēslojums pieejams veikalā.

Saskaņā ar Enerģētikas likuma grozījumiem no 2023. gada 1. maija mājsaimniecībām būs pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus. Par to kas pēc mēneša mainīsies un nemainīsies mājsaimniecībām, kas izmanto gāzi ēdiena sagatavošanai, ūdens uzsildīšanai un apkurei, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis, Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš, AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un AS "Latvenergo" Pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.  

Nereti, mainoties kāda veca dārza īpašniekiem, tā jaunie saimnieki nemaz neapzinās tur esošo augu vērtību un patunikalitāti. Par mantotajiem kultūraugiem un to vērtību saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta bioloģe, sēklu lolotāja un sēklu bibliotēkas Latvijā aizsācēja Sandra Stabinge, Latvijas Permakultūras biedrības pārstāve Ilze Mežniece un sēklu lolotāja Daina Mūrniece. Mantots kultūraugs ir kopā ar tavu dzimtu vismaz 30 gadus. Tas ir mūsu nacionālā bagātība ar lielu bioloģisko vērtību.Ja mēs katrs atrastu kaut vienu dzimtas kultūraugu, tad mēs būtu bagāti! "Cilvēka slinkuma rezultātā šodien zaudējam to, kas daudzus tūkstošus gadu ir uzkrāts, izveidots un adaptējis, jo augs piemērojas pie saimnieka, augs piemērojas pie vides, kura viņš aug. Ārkārtīgos tempos zaudējam daudzus augus," norāda Sandrs Stabinge. "Tādēļ aizsākta kustība par mantotiem kultūraugiem. Tie, kas ir 30 gadus audzēti vienā vietā vai vismaz zinām, ka audzēti Latvijā, ir zināma vēsture, piemēram, vecvecmāmiņas vai kaimiņu tantes, ti

Vai klimata pārmaiņas var ietekmēt darba vidi? Protams! Un darba vietai nav jāatrodas Karību jūras salā, kurai pāri gāžas arvien spēcīgāki orkāni. Arī Latvijā darba ņēmējiem nākas saskarties klimata pārmaiņu radītajām sekām. Kādas tās ir, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors asociētais profesors Ivars Vanadziņš un "SCHWENK Latvija" valdes locekle, Personāla un administrācijas direktore Linda Šedlere. Ivars Vanadziņš pārliecinoši atbild - jā, klimata pārmaiņas ietekmē un ietekmēs darba vidi arī Latvijā. "Esam un būsim ne tā visvairāk skartā valsts, un varbūt kādu brīdi būsim ieguvēji. Klimata pārmaiņas jau notiek, skar mūs un skar arī darba vidi. (..) Pēdējais brīdis Latvijā sākt par to domāt nopietni.  Sīkie lēmumi ikdienā nākamo 3 – 5 gadu perspektīvā  kļūs arvien nozīmīgāki," atzīst. Ivars Vanadziņš.

Kas pirmais nāk prātā, ja dzirdam vārdu ekodizains - mēbeles no koka un videi draudzīgi mājokļa apdares materiāli? Kā izrādās šis termins jātraktē krietni plašāk. Kas ir ekodizains un kāds tam sakars ar energoefektīvām iekārtām un to ilgmūžību, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas būtu jāzina par jaunajām iIlgtspējīgu produktu ekodizaina regulas prasībām, skaidro Patērērētāju tiesību aizsardzības centra Būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas projektu vadītāja Laura Reble un Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktore Edīte Drozda. Eiropas Komisija ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanos par produktiem vai to grupām, uz kurām nākotnē varētu prioritāri attiecināt Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulas prasības, kad tās stāsies spēkā. Regulas priekšlikums līdzīgi kā Ekodizaina direktīva paredz satvaru ekodizaina prasībām, lai iespējami samazinātu produktu ietekmi uz vidi. Esošā Ekodizaina direktīva šobrīd tiek piemērota virknei enerģiju patērējošu produktu, p

Meistars prot un var, un rāda! Ko prot meistars, varbūt arī var iemācīties? Kā un kur varēs satikt sava amata un lietu pratējus, paaudžu prasmju mantotājus un īpašo lietu zinātājus, pētīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. No 31. marta līdz 2. aprīlim visā Latvijā norisināsies pasākums „Satiec savu meistaru!”. Vairāk nekā 250 meistari 223 norises vietās aicinās interesentus apmeklēt un iesaistīties meistarklasēs, praktiskajās nodarbībās, lekcijās, lai veicinātu interesi, izpratni un sabiedrības līdzdalību Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā. Par šī gada pasākuma "Satiec savu meistaru!" norisi stāsta Latvijas Nacionālās kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena un vēsturnieks Artūrs Tomsons, kurš 2. aprīlī iepazīstinās ar krama apstrādes pamatiem Latvijas Arheokluba dārzā Lucavsalā. Sazināmies ar meistari Solvitu Zarupsku, kura dzīvo Itālijā un attālinātā nodarbībā piedāvā 31. marta vakarā apgūt latviešu cimdu rakstus. Savukārt kolēģe Daina Zalamane tikās ar Inetu Zviedri, kur

Marta sākumā startēja Finanšu izlūkošanas dienesta informatīvā kampaņa "Nozieguma pēdas nevar atmazgāt", lai brīdinātu sabiedrību par riskiem, kas saistīti ar apzinātu un neapzinātu iesaistīšanos dažāda veida finanšu krāpniecības darījumos. Par to, kā noziedznieki mēģina iesaistīt un apkrāpt Latvijas iedzīvotājus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs Paulis Iļjenkovs un Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Oļegs Filatovs. "Pirms naudas atmazgāšanas vienmēr ir kāds cits noziegums. Loks var būt ļoti plašs. Tas ir jebkurš noziegums, kas var radīt noziedzīgi iegūtu naudu - narkotiku tirdzniecība, kukuļdošana, tā ir krāpšana, izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Nodoklis, ko esmu ietaupījis, nesamaksājot valstij, arī ir noziedzīgi iegūta nauda. Visi noziedzīgi iegūtie līdzekļi ir saistīti ar naudas atmazgāšanu, jo naudas atmazgāšana seko pēc tam, lai noziedzīgi iegūto naudu varētu i

Pirms ķerties klāt daudzdzīvokļu mājas renovācijai, ir jānoskaidro tās tehniskais stāvoklis. Teorētiski secinājumus varētu izdarīt, apkopojot informāciju, ko sniedz ikgadējā mājas apskate, bet ar to būs par maz. Lai precīzi novērtētu ēkas stāvokli, tā būs jāpēta padziļināti. Kā to dara un kāpēc, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro būvinženieris un būvuzraugs Jānis Zolbergs, „Jurisconsultus” vadītājs un jurists ar vairāk nekā 14 gadu pieredzi būvniecības jautājumos Jānis Uzulēns un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. Aicinām klausītājus piedalīties īsā aptaujā par to, vai un kā esat iepazinušies ar drošības situāciju daudzdzīvokļu namos. Aptauja ir anonīma, rezultāti tiks izmantoti tikai apkopotā veidā un tikai paredzētajam mērķim.   Nesen raidījumā Kā labāk dzīvot arī runājām par pozitīvo un negatīvo pieredzi, kas saistās ar daudzdzīvokļu ēku renovāciju.