K Labk Dzvot

Pateicoties globalizācijai, latviešu valodā ienāk arvien jauni un jauni aizguvumi, kuriem izsekot līdzi ar grūtībām spēj pat valodnieki. Bet varbūt jaunam terminam nav jāizmanto aizguvums no angļu valodas, bet gan jāatrod kāds labs, bet aizmirsts vārds, kas joprojām glabājas latviešu valodas pūra lādē? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Latvijas Radio profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs, mūsdienu valodnieks, latviešu valodas vēstures pētnieks Pēteris Vanags un filoloģijas zinātņu doktore, literatūrzinātniece, rakstniece, folkloriste Janīna Kursīte-Pakule. Meklējam risinājumu problēmai, kas saistīta ar milzīgo aizguvumu skaitu, kuri ienāk latviešu valodā šobrīd pārsvarā no angļu valodas. Andrejs Veisbergs atzīst, ka biežāk varam lietot latviešu vārdus. "Kaut vai dziesmu svētku sakarā mēs bieži dzirdam organizācija, organizatorisks, utt. Kāpēc mēs nevaram teikt - rīkot dziesmu svētku, nevis organizēt. Rīkotāji. Daudz īsāks vārds, daudz latviskāks, daudz labāks," uzskata

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir lielākais publiskais pasākums, kas risinās mūsu valstī. Tik grandiozā notikumā, kurā piedalās vairāki desmiti tūkstoši dalībnieku un vēl vairāk skatītāju, vienmēr būs situācijas, kuras neaprakstīt grāmatās un instrukcijās. Par svarīgāko, ko der iegaumēt svētku dalībniekiem un viesiem, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore Daina Markova un komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva. Dziesmu svētku laikā Rīgā iebrauc liels cilvēku daudzums, apmēram 800 - 900 autobusu. Skaidrs, ka satiksme nebūs tāda, kā ikdienā. Svētku rīkotāji aicina iestādes, kas darbojas Rīgā un kas var atļauties, strādāt attālināti, ja vien iespējams. Gan dalībnieki, gan skatītāji var izmantot savas ūdens pudeles. Uz pasākumiem jānāk ar tukšu pudeli, ko var uzpildīt pasākuma norises vietā. Uz mēģinājumu dalībnieki var ar nākt arī ar mugursomu, ne svētku dalībnieka auduma maisiņu, bet jārēķinās, ka pārbaudīs. Līdzi va

Karstā laikā mūs vairāk velk uz atpūtu nevis aktīvu darbošanos, bet dārzkopjiem vasarā paslinkot īsti nesanāks. Par jūlija dārza darbiem saruna raidījumā. Kā rūpēties par augiem, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves"saimniece Maruta Kaminska. Pirms doties uz Dziesmu un deju svētkiem, augus mājās vajadzētu kārtīgi salaistīt un pēc tam samulčēt. Tad dārzs pārdzīvos, kamēr saimnieki būs Rīgā svētkos. Vasara ar karstumu ir daudz ko sasteigusi, zied puķes un augi, kas to parasti dara apmēram jūlija beigās. Šobrīd nevajadzētu neko stādīt un pārstādīt, bet jebkurš stāds, kas iestādīts pavasarī noteikti jālaista, kā arī jāseko līdzi un jālasa nost kaitēkļi.  

Greizais īkšķis - doties pēc padoma pie ķirurga vai paļauties uz ieteikumiem internetā, kas atsaucas uz valstī pazīstamiem ārstiem, piedāvājot brīnumu - greizais īkšķis iztaisnosies. Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē traumotoloģe-ortopēde Evita Rumba.

Latvijā izstrādātas vadlīnijas veselīgai un jēgpilnai datorspēļu spēlēšanai, lai ikdienā tā būtu droša un ilgtspējīga. Ko speciālisti iesaka tiem, kam brīvā laika īsināšana ir datorspēles, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Biogeiminga biedrības (LBB) priekšsēdētājs Martins Muitenieks, Biogeiminga veiktspējas treneris Edgars Ziņģis un profesionāla e-sporta atlēte un LBB biedre Ieva Skrastiņa. Martins Muitenieks norāda, ka datorspēļu spēlēšana ietekmē bioloģisko un emocionālo stāvokli, kā arī dzīves veidu. Veidojot vadlīnijas, ideja bijusi pievērst uzmanību cilvēka bioloģijai, ko nodara un kā ietekmē datora lietošana un spēļu spēlēšana ilgtermiņā cilvēku.  Centās apkopot speciālistu ieteikumus un izveidot brīvi pieejamu materiālu jebkuram interesentam, ne tikai datoru lietotājiem un spēlētājiem, bet arī vecākiem un skolotājiem, kas var palīdz bērniem, kas nodarbojas ar datorspēlēm un nepārzina, kāda ir ietekme. Martins Muitenieks atklāj, ka pašam palīdzējis sporta treneris, kas norād

Vasarā strauji pieaug dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas noslodze, bet daļa no tā, kam vajadzētu nonākt taras automātos, joprojām tiek izmests sadzīves atkritumu konteineros. Kāpēc tā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Depozīta iepakojuma operatora valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis, "Lidl" Korporatīvās atbildības vadītāja Antra Birzule, "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. Sazināmies ar Latvijas alkohola nozares asociācijas izpilddirektoru Dāvi Vītolu un tirdzniecības tīkla "Citro"pārstāvi Imantu Kelmeru.  

Pasaules Dabas fonds kopā ar XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku rīkotājiem aicina ikvienu dalībnieku un apmeklētāju gatavoties svētkiem atbildīgi, izvērtējot savus ikdienas paradumus tādās jomās kā transports, pārtika, ūdens un elektroenerģijas patēriņš, atkritumu šķirošana, ilgtspējīgas preces un pakalpojumi. Kā ikviens ar mazām ikdienas rīcībām var mazināt ietekmi uz vidi gan svētkos, gan ikdienā, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sadarbības projektu vadītāja Anna Blaua. Pieredzē dalās un svētku dalībniece Māra Volša-Sinka, kura ievēro šos dažādos noteikumus un atzīst, ka brīžam nemaz nav viegli. "Par klimata pārmaiņām mazāk runājām saistībā ar kultūru. Pasaulē šie jautājumi ir cieši savijušies," atzīst Jānis Rozītis. Svētku rīkotāju pārstāve norāda, ka depozīta sistēma plastmasas glāzēm Daugavas stadionā būs. Mežaparkā nācās no tā vēl atteikties. Diemžēl depozīta sistēmu ir grūti īstenot,

„Es sasēju lielu sieru, Jāņu dienas gaidīdama; Jāņu dienu izdalīju pa maziemi gabaliem.” Tiekamies Zāļu tirgū Doma laukumā raidījumā Kā labāk dzīvot. Lūkojam, kā tirgotāji un tirgus apmeklētāji plāno sagaidīt Jāņu dienu. Lai godam sagatavotos Jāņiem, tradicionālajā Zāļu tirgū zemnieki un amatnieki no visas Latvijas piedāvās vainagus, meijas, Jāņu zāles, tējas un medu no smaržīgajām Latvijas vasaras pļavām, lauku maizi, sieru, siltus pīrāgus, kūpinājumus un citas noderīgas lietas gan ciemakukulim, gan pašu svētku galdam. Ar tirgus programmu un Jāņu svinību norisēm Rīgā iepazīstina Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes vadītāja Baiba Šmite. Uztura speciāliste Liene Sondore iesaka - Jāņos katrai meitai, katrai sievai vajag kaut vienu mazu siera ritulīti sasiet. Arī pilsēta. Savukārt bioloģe Rūta Sniedze-Kretalova norāda, kuras zāles droši plūkt Jānu vainagam, kuras labāk atstāt pļavā. Savu preci daudzina arī tirgus dalībnieki: „Saulstāvju maizes” cepējs Jānis Krieķis, Ilm

Latviešu valodā ir parādījies jauns saplūdenis - ekocīds. Kas ir saplūdeņi un kā tie veidojas, skaidrojam latviešu valodas stundā. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Saistībā ar Kahovkas HES dambja uzspridzināšanu un radītajām sekām mūsu leksikā ir ienācis vārds ekocīds. Andrejs Veisbergs skaidro, ka tas ir no angļu valodas, kurā ir daudz saplūdeņu. "Īstie saplūdeņi ir, ka mēs ņemam divus vārdus, pirmajam "nogriežam" beigas, otrajam - sākumu un saliekam kopā," norāda Andrejs Veisbergs. "Tā nevar rīkoties ar jebkuriem vārdiem. Traucē dažādi aspekti, ir jādomā par zilbēm, jādomā par to, vai atpazīstam." Svarīgi, lai cilvēki atpazīst otro komponentu. Noraujot vārdam sākumu, reizēm īsti nevaram saprast, kas tas par vārdu. Noraujot beigas, diezgan labi saprotam. Ir daudz -cīdu - patricīds, matricīds, ekocīds, suicīds.  "Ekocīds, domāju, ir aizgūts no angļu valodas, latviešu valodā saglabājas tādā pašā formātā kā dau

Nesakārtots daudzdzīvokļu mājas juridiskais statuss faktiski liedz tās dzīvokļu īpašniekiem pieteikties valsts atbalstītajām māju renovācijas programmām. Par daudzdzīvokļu namu dzīvokļa īpašuma formām un, kā tas ietekmē  kopīpašuma apsaimniekošanu un potenciālo renovāciju, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas "Mājoklis" valdes priekšsēdētāja, pārvaldnieku izglītības iestādes direktore Dace Vārna, "Jurisconsultus" vadītājs un jurists Jānis Uzulēns un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Līga Lapiņa.

Transporta līdzekļa vadīšana dzērumā Latvijā joprojām ir liela problēma. Speciālisti saka, ka dzērājšoferu vadītās automašīnas konfiskācija vai milzu naudas sods situāciju uzlabo, tomēr arī šogad Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsāk jaunu akciju pirms Jāņiem. Par akciju un risinājumiem problēmai, kas saistās ar braukšanu reibumā, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, atkarību terapeits, Minesotas programmas aizsācējs Latvijā Māris Ķirsons un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pirms Līgo svētkiem sākusi kampaņu ar nosaukumu "Apguldīt vieglāk, nekā apbedīt", lai mudinātu cilvēkus neļaut saviem iereibušajiem draugiem sēsties pie auto stūres dzērumā. "Pārsteidz, ka, neskatoties uz sodu bardzību, cik daudz cilvēku izdomā sēsties pie stūres dzērumā," vērtē Oskars Irbītis. "Lielākā problēma šajā jautājumā ir, ka cilvēks lēmumu sēsties pie stūres reibumā pieņem, esot reibumā.

Kā veidot mājas plānojumu, ceļot vai pārbūvējot māju, lai jau ar pirmo reizi to uzbūvētu sev, nevis, kā teicienā sacīts, ienaidniekam? Kas jāņem vērā, būvējot vai pārbūvējot māju vai dzīvokli, diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes docente, arhitekte Agate Eniņa un arhitekte Gunta Ābele. Protams, pirmais ir vietas izvēle. Būtu labi, ka tā vieta, kur jūtamies labi un vēlamies būvēt māju, atrastos arī salīdzinoši tuvu darba vietai, skolām, kur mācīsies bērni. Arī zemes gabala meklēšana ir ilgs process, kurā laikā arī vajadzētu paļauties uz speciālistu ieteikumiem. Kad zeme iegādāta, var domāt par speciālista meklēšanu tieši mājas būvniecībā. Te var uzklausīt draugu ieteikumus. Tad nākamie soļi, saistīti ar daudziem darbiem mājas būvniecības procesā. Būtu labi pirms iecerētā zemes gabala iegādes, aicināt speciālistus, lai izvērtētu dažādus riska faktorus, vai izraudzītā vieta ir piemērota mājas celšanai. Piemēram, vai zemi nesaista kādi apgrūtinājumi

Multiplā skleroze ir kā nelūgts un mainīgs ciemiņš, kura uzvedību grūti paredzēt. Kā sadzīvot ar multiplo sklerozi, kā palīdzēt saglabāt psihoemocionālo stabilitāti un kā ārstēt šo slimību, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro multiplās sklerozes māsa Ginta Vanaga un pacienu biedrības „Mana MS” pārstāves Diāna Fausta un Simona Gerķe. Ginta Vanaga skaidro, ka multiplā skleroze pārsvarā ir jaunu cilvēku slimība, retāk tā skar cilvēkus arī pēc 40 gadu vecuma. Diemžēl ir tendence pieaugt slimnieku skaitam. D vitamīna nepietiekamība tiek minēta kā faktors. Latvijā ir ap 2000 šīs slimības pacientu. Diāna Fausta un Simona Gerķe dalās pieredzē, kā slimība atklāta un kā ar to sadzīvo un ārstē.

Suns pie ķēdes – vai patiesi tas ir vienīgais risinājums, ko izmantot, lai pasargātu citus dzīvniekus un cilvēkus? Vai tomēr ir citas alternatīvas, kā nenodarīt pāri ne vienam, ne otram. Par to, kā atrisināt šādu situāciju, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē kinoloģe Laine Kupča un Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore. Ierakstā uzklausām patversmes "Labās mājas" vadītāju Astrīdu Kārkliņu. Dzīvnieku patversme "Labās mājas" atrodas Rīgā, Juglā. Šeit nonāk suņi un kaķi no visas Latvijas un dzīvo patversmē tik ilgi, kamēr tiem tiek atrasti jauni un gādīgi saimnieki. Lita Konopore uzskata, ka cilvēku, kuri atzīst suņu turēšanu pie ķēdes, domāšanu nemainīs. "Mums jādomā par to, kā maksimāli padarīt nepieejamus šiem cilvēkiem suņus un kaķus," atzīst Lita Konopore. "Te ir nopietni jāstrādā, un mēs arī strādājam pie jauniem Ministru Kabineta noteikumiem attiecībā uz tirdzniecību, uz sludinājumiem, lai ierobežotu pieejamību, piedāvājumu. Arī patversmēm i

Ar muguras sāpēm ir saskārušies teju visi pieaugušie Latvijas iedzīvotāji, bet apmēram trešdaļai tās ir regulāras. Pretsāpju līdzekļu lietošana nebūt nav labākais risinājums, lai sāpes mazinātu. Par prātīgākām iespējām, kā tikt galā ar muguras sāpēm, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Padomus sniedz Agnese Kārkliņa, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) ergoterapeite, Līga Krūmiņa, RAKUS fizioterapeite, un sertificēta fizioterapeite Lāsma Bērziņa. Muskuļu disbalanss, mazkustīgums, ilgstoša sēdēšana, vai tieši pretēji –stāvēšana var radīt muguras sāpes ikdienā. Labākais līdzeklis, lai no tām atbrīvotos ir kustības jeb vingrošana. Bet lai vingrojumi labāk palīdzētu, raidījuma viešņas vispirms iesaka vērsties pie speciālistiem, lai izvērtētu sāpes un to cēloni, lai sastādītu nepieciešamo vingrojumu kompleksu. Teipu var līmēt, jo nav vienas teorijas, vai tie palīdz, vai tomēr – nē. Bet pirms tam pavingrojam! Pretsāpju līdzekļus ieteicams lietot vien akūtu sāpju gadījumā pirmajās dien

Kāda ir darbinieka un darba devēja atbildība darba aizsardzības jautājumos, strādājot attālināti. Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Uldis Lībietis, uzņēmuma "Tet" eksperts par drošības jautājumiem, Gints Mālkalnietis, "Cert.lv" kiberdrošības eksperts, Ieva Andersone, advokāte "Sorainen" birojā, un Uģis Briedis, "Desktime ("Draugiem group") biznesa attīstības vadītājs. Uģis Briedis svarīgi skatīties produktivitāti, lai pārāk neiegrimst attālinātajā darbā. Pētījumi rāda, ka pēc pandēmijas ir augusi produktivitāte, jo mājās pie datora pavada ilgāku laiku. Darba var aiziet papļāpāt, aiziet pēc kafijas vai pastaigāties, mājās - sākās sapulce, esi pie datora, sapulce beidzas, arī esi pie datora, aizej pēc kafijas un atpakaļ esi pēc 30 sekundēm. "Ja pirms pandēmijas cilvēki vidēji strādāja, balstoties uz mūsu programatūras datiem, 52 minūtes produktīvi un 17 minūtes bija atpūta, tad pēc pandēmijas jau tās ir 112 minūtes produktīvi un 26 minūtes - atpūta," skaidro Uģis Briedis. "Jā, darba devējs var priecāties, nē

Drošība uz koplietošanas ceļiem Latvijā lēnītēm uzlabojas, kas atspoguļojas arī rūkošajā negadījumu un negadījumos bojā gājušo statistikā. Tomēr priekšā vēl daudz darāmā un daudz ko jāuzlabo savā uzvedībā pašiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Par to diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījumā viesi: "Drošas braukšanas skolas" direktors Jānis Vanks un satiksmes psiholoģe Zinaida Brauna. Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers jau daudzus gadus kopā ar kolēģiem veic dažādus pētījumus par autovadītāju uzvedību uz ceļa. Šobrīd viņš aicina autovadītājus nofilmēt bīstamas situācijas uz ceļa, izmantojot auto video reģistratoru, un sūtīt nofilmēto LU pētnieku grupai. Ierakstā uzklausām Ivaru Austeru.

Ķirurģisku operāciju rezultātā pacientam var nākties nēsāt stomas maisiņu. Lai gan šāda maisiņa pastāvīgai nēsāšanai nevajadzētu radīt problēmas, tomēr tādas ir un par tām runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē paciente, stomas lietotāja Ilona Štokolova, medmāsa, kurai ir pieredze stomu kopšanā vairāk nekā 25 gadus, Jolanta Noskova un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes locekle, politikas koordinatore Iveta Neimane. Pateicoties atsevišķu pacientu un speciālistu drosmei, aktualizētas problēmas, ar kurām saskaras stomas  nēsātāji, kuriem bieži ar to jāsadzīvo atlikušo mūžu, bet runāt par tādu intīmu vajadzību ir grūti. Ilona Štokolova dalās ar savu stāstu. 2019. gadā viņai urīnpūslī atklāts audzējs pirmajā stadijā. Ārsts pateica, ka vienīgais, kas var glābt, ir stoma - maisiņš uz vēdera uz visu mūžu.  "Jaunībā kaut kad biju dzirdējusi, tad jau padomāju - tad labāk nedzīvot, tikai ne tā. To atminējos. Bija jāpieņem smagais lēmums. es cīnījos, aizbraucu uz Vācij

Tautas deju dejošana primāri ir jauks vaļasprieks. Bet nevajag aizmirst, ka jebkurš mēģinājums un koncerts ir arī pamatīga fiziskā slodze. Vai lustīga danča griešana nāk par labu veselībai, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās senioru deju kolektīva "Sendancis" dejotāji Jānis Zīra un Daiga Krūmiņa. Padomus sniedz ārste, kura brīvajā laikā ir arī kora dziedātāja, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas 9. kardioloģijas nodaļas vadītāja Anna Labuce.

Pasākuma fotogrāfi un video operatori iemūžina lieliskus kadrus, ļaujot mums atkal un atkal izdzīvot pacilājošas emocijas. Bet vai šādus un citus vizuālos autordarbus varam likt savos sociālo tīklu profilos bez atļaujas un atsaucēm? Ar vizuālo darbu autortiesībām saistītus jautājumus skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās un skaidro fotogrāfs Edijs Pālens, AKKA/LAA pārstāve Ieva Kolmane, AKKA/LAA Vizuālo darbu nodaļas vadītāja Inga Mūrniece un "Cobalt" zvērināta advokāte Līga Fjodorova. Edijs Pālens norāda, ka daudzus fotogrāfus satrauc tas, ka fotogrāfijas sociālos tīklos izmanto bez atsauces. Nav runa par dalīšanos, bieži bildes tiek nokopētas, pārveidotas un izmanto savām vajadzībām bez autora piekrišanas. "Ja fotogrāfijas atrodas publiskā vietā, tas nenozīmē, ka to var izmantot. Var izmantot personīgām vajadzībām - apskatīties, savā datorā izmantot. Tiklīdz grib publiski izmantot fotogrāfiju - savā "Facebook" kontā vai kāds uzņēmums savā mājaslapā - vajag saņemt atļauju," skaidro Inga Mūrn