Globlais Latvietis. 21. Gadsimts

Vairāk nekā 2600 dalībnieku jeb 87 kolektīvi no 22 pasaules valstīm un četriem kontinentiem - tāda ir diasporas dalība XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos, kas šoreiz notiek tradīcijas 150 gadu jubilejas zīmē. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts sarunājamies ar dejotājiem, dziedātājiem un muzicētājiem, lai sajustu noskaņojumu, kas valda diasporas dalībnieku sirdīs un domās, uzsākot svētku nedēļu. Raidījuma sākumā muzicē pārstāvji no Eslingenas orķestra - no Vācijas atbraukusī Liene Barons un Korado Českons (Corrado Cescon) no Šveices. Itālijas latviešu kori raidījumā pārstāv diriģente Ilze Atardo un dziedātāja Herta Šmite, Ziemeļameriku pārstāv Selga Apse, horeogrāfe, deju kopas “Daugaviņa” vadītāja un lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs virsvadītāja, un dejotājs Edgars Apse, no Lielbritānijas ir ieradušies Bredfordas deju kopas “Kamoliņš” pārstāvji Māris Pūlis un Vineta Zālīte, Melburnas (Austrālija) latviešu jaukto kori "Daina" pārstāv Linda Graudiņa, Melburnas vīru kori "Veseris" pā

Es vēlos paturēt valodu, nodot tālāk saviem bērniem latvisko mantojumu, to, kas man ir svarīgs un kas tieši saistīts ar Latviju - mākslu, mūziku, kultūru. Tas ir saskaņā ar manu sirdsapziņu. Tā saka Agnese Blaubārde, viena no raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts dalībniecēm. Viņu kopā ar aktīvu un aizrautīgu Zviedrijas latvieti Signi Rirdanci satikām Stokholmas latviešu skolā. "Jo ilgāk es esmu projām, jo ciešāka saite. Atceros to sajūtu, atgriežoties Latvijā pēc vairākiem Francijā pavadītiem gadiem, kur nebiju runājusi latviski. Tā bija vienreizēja sajūta runāt atkal latviešu valodā - es dzirdēju sevi! Es vēlos paturēt valodu, nodot tālāk saviem bērniem latvisko mantojumu, to, kas man ir svarīgs un kas tieši saistīts ar Latviju - mākslu, mūziku, kultūru. Tas ir saskaņā ar manu sirdsapziņu. Man ir cieša saite ar Latviju, jo man ir svarīga mana dzimta, savu ģimenes koku esmu izpētījusi septiņās paaudzēs."  Tā par sevi savulaik sacījusi Agnese Blaubārde. Viņa šobrīd vada Stokholmas latviešu skolu un ti

Aiz katra no 40 tautastērpiem slēpjas dzīva vēstures liecība, stāsts par tautastērpu kā spilgtu latviskās piederības zīmi, kurā emocionālais un sociālais aspekts stāv pāri etnogrāfiskajam. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts dodamies uz izstādi "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē", lai pavērtu plašāku skatu uz tautastērpa darināšanas iespējām, veidiem un izdomu. Gandrīz katrā latvieša mājā ārpus Latvijas bija un joprojām ir vismaz viens tautastērps, kas cienīts un augstā godā celts, jo, vai nu paņemts līdzi kā dzimtas relikvija savulaik dodoties prom no Latvijas, mantots no paaudzes paaudzē, bet tiklab tautastērps var būt pašu gatavots, austs un šūdināts, lai uzturētu saikni ar Latviju. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šobrīd skatāma izstāde "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē". Iepazīt ekspozīciju devāmies vēl pirms tās atklāšanas, kad muzeja un pētniecības centra „Latvieši pasaulē”, ko saīsinājumā mēdz saukt LAPA, galvenā kuratore Marianna Auliciema un viņas palīgi līdz kaulam

Ir veikts Latvijas valsts tēla pētījums 10 valstīs, un izstrādāta Latvijas valsts tēla stratēģija “missionLatvia”. Kas ir šīs stratēģijas stūrakmeņi un kādi virzieni attīstami, lai misijas pieeja darbotos? Un visbeidzot, kā tajā iekļaus diasporu? To skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts, interesējoties arī, kas ir “missionLatvia” vēstnešu kopiena. Par stratēģiju un tās darbību stāsta aģentūras “Magic” pārstāve, vienotā Latvijas valsts tēla “missionLatvia” viena no veidotājām Lelde Dālmane, Latvijas investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Valsts tēla nodaļas vadītāja Zane Biteniece, uzņēmējs, Latvijas – Amerikas tirdzniecības palātas līdzpriekšsēdētājs, konferences “Spotlight Latvia” rīkotājs Lauris Lambergs un Aija Ābele no ASV, kura Amerikas Latviešu apvienības prakses programmas ietvaros kā prakses vietu šovasar izvēlējusies LIAA Valsts tēla nodaļu.

Maija nogalē Stokholmas latviešu skola rīkojas diasporas skolotāju iedvesmas konferenci “Skolotājs ir Personība”, kas vienkopus pulcēja latviešu skoliņu skolotājus no deviņām Eiropas valstīm. Par to, kā brīvprātīgi strādājot neizdegt, kur rast iedvesmu saglabāt latvisko, dzīvojot ārpus Latvijas, reportāžā no Stokholmas raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Ingrīda piedzima un uzauga Amerikā, Andris - Austrālijā, pirmo reizi abi satikās Minsteres dziesmu svētkos, bet tā pa īstam - Latvijā. Bērziņi savus četrus bērnus audzina Latvijā un viņu vecākā meita Lūcija sevi sauc par pasaules latvieti, bet dēls Daris plāno studēt Nīderlandē un saka, sevi redz tikai Latvijā. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts iedvesmojoša saruna ar Bērziņu ģimeni. Raidījuma viesi: Ingrīda Bērziņa, advokātu biroja "COBALT" Latvijas biroja partnere, zvērināta advokāte un intelektuālā īpašuma un tehnoloģiju prakses grupas vadītāja, Andris Bērziņš, riska kapitāla fonda "Change Ventures" vadošais partneris un kopstrādes "TechHub Riga" līdzdibinātājs, jaunuzņēmumu kustības aizsācējs Latvijā. Sarunā piedalās arī trīs jaunākie bērni Lūcija, Daris un Leonora.

Fuu, tas nu ir aiz muguras! Uuhhh, tas jau pavisam drīz! Tāda, iespējams, varētu būt Dziesmu un deju svētku dalībnieku sajūta, jo skates un pārbaudes aiz muguras, bet lielais notikums - XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, kas šoreiz notiek tradīcijas 150 gadu jubilejas zīmē, Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9.jūlijam. Uz šo notikumu pošas arī diasporas dziedātāji, dejotāji, teātra spēlētāji un folkloras kopas. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par gatavību šīs vasaras lielajam notikumam, par to, cik kupli pārstāvēta svētkos būs diaspora un kādām emocijām gatavojas šim piedzīvojumam. Raidījuma viesi: Pasaules saieta nama režisors Sandis Kalniņš, Aiga Vasiļevska, Latvijas Nacionālā kultūras centra Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas Sabiedrības līdzdalības projektu koordinatore; diasporas kolektīvu koordinatore, Lilija Zobens, Dziesmu svētku Goda virsdiriģente, Dziesmu un deju svētku padomes locekle, Londonas latviešu kora diri

Valsts prezidenta vēlēšanas, kandidātu vētīšana ir šābrīža Latvijas aktualitāte, bet par šo tematu diskutē un spriež arī latvieši, kuri nedzīvo Latvijā, tāpēc raidījumā Globālais latvietis 21. gadsimts skaidrojam, ko no nākamā Valsts prezidenta gaida Latvijas valstpiederīgie, kam mītnes zemes ir citviet. Ar kādām profesionālajām un rakstura kvalitātēm būtu jābūt apveltītam nākamajam Valsts prezidentam? Vai prezidentam būtu jānāk no politiķu vides, vai tomēr priekšroku diaspora dod bezpartejiskam kandidātam? Aktualizējam arī diasporas viedokli par tautas vēlētu prezidentu. Diskutē Indulis Bērziņš, portāla "latviesi.com" vadītājs, lai arī šobrīd Indulis dzīvo Latvijā, daļa viņa dzīves saistīta ar Vāciju; Taira Zoltnere ir žurnāliste no Amerikas, darbojas arī Ziemeļkalifornijas latviešu biedrībā, Miks Muižarājs, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs un diasporas konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks, bet sarunai pievienojas no Papua Jaungvinejas, Jānis Skrebels, Eiropas latvi

8.maijs — Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena, kad Eiropas un citas pasaules tautas ar sāpēm atceras aizgājušā gadsimta lielāko traģēdiju un miljonu upurus. Nu jau otro gadu karš ir tepat blakus, asiņains un upurus prasošs. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par Latvijas tautas zaudējumiem Otrajā pasaules karā un to, kā karš Ukrainā mainījis starptautiskās sabiedrības izpratni par kara sekām Baltijas valstīs. Raidījuma viesi: vēstures doktors Gints Apals, Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs, Pēteris Kalniņš, Latvijas Okupācijas Muzeja Publiskās vēstures nodaļas pētnieks un Aivars Sinka, Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdis.

Tur ir izteikts Latvijas sabiedrības mikromodelis, tur ir zināma sabiedrības elite, arī kultūras elite, ir arī cilvēki ar dažādu izglītību, darba pieredzi. Viņi lielā mērā reprezentē Latvijas sabiedrību. Tur un viņi, šoreiz domāti latvieši apvienotajā karalistē, un to par Latvijas pilsoņiem Lielibritānijā sacījis,  komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns, jo nu jau kādu laiku viņa skats vērsts Lielbritānijas latviešu virzienā, viņš raksta grāmatu par Latvijas iedzīvotājiem Lielbritānijā. Savukārt Ilze Kalve, Lielbritānijā dzīvojoša Latvijas Televīzijas žurnāliste, skatītāju vērtējumam nodevusi jau trešo daļu trīsdaļīgajai  dokumentālajai filmai “Latvieši Apvienotajā Karalistē”, kas tapusi Daugavas Vanagu fonda 75 gadu jubilejas ietvaros. Raidījuma Globālais latvietis. 21 gadsimts skats vērsts Apvienotās karalistes virzienā. Raidījuma viesi: komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns, kurš ir arī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks un Eiropas Politikas analīzes

Ilgtspējība kā misija globālā un Latvijas kontekstā, apzinoties diasporas pētnieku iespējamo pienesumu Latvijai dažādu izaicinājumu risināšanā – šis temats pārrunāts Latvijas studentu un pētnieku asociācijas konferencē, kas nesen norisinājās Lielbritānijā. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, kā attīstās sadarbības tilti starp Latvijas un diasporas pētniekiem un kā norit gatavošanās V Pasaules latviešu zinātnieku kongresam “Zinātne Latvijai”, kas norisināsies jūnija beigās. Diskutē  Laura Bužinska, #esiLV kuratore #ziniLV pasākumiem, Sandra Martinsone, Latvijas studentu un pētnieku asociācija Lielbritānijā pārstāve, pārzina ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības politiku, un Linda Zeilina, starptautiska ilgtspējīgu finanšu centra (International Sustainable Finance Centre) dibinātāja un vadītāja un Eiropas Savienības ilgtspējīgu finanšu platformas locekle, Obama fonda izvēlēta viena no Eiropas līderēm.

Lai veiksmīgāk stiprinātu diasporas bērnu latvisko identitāti, ik vasaru Latvijā norit viņiem domātas nometnes, kuras pulcējas simtiem bērnu un jauniešu. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts vētām, kas mudina diasporas vecākus savus bērnus iesaistīt vasaras nometnēs, cik dažādas tās ir un kā ieinteresēt bērnus un jauniešus runāt latviski, sportojot, ejot dabā vai stāstot stāstus. Par šovasar gaidāmajiem notikumiem diasporas bērniem un jauniešiem sarunājas Samanta Kavrusa, Eiropas vasaras skolas skolotāja, Jānis Auzāns, biedrības “Gara dziesma” vadītājs, Reinis Lasmanis, Sasbiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktora vietnieks, Luīze Bērziņa, Eiropas vasaras skolas audzinātāja, savulaik bijusi šīs skolas dalībniece, un Jolanta Dukure, “Olimpiskais kvants” vadītāja.  

Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts tiekamies ar diviem pasaules elpu pieredzējušiem latviešiem, kuri ne tikai atgriezušies, bet arī metušies pilnu krūti, daloties ar savu pasaules pieredzi Latvijā. Raidījuma viesi: Oskars Teikmanis, Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais asistents, Latvijas Universitātes doktorants, un Roberts Strenga, kurš pēc studijām atgriezies Latvijā, sakot, ka darījis to, lai gūtās zināšanas un pieredzi atvestu atpakaļ un ieguldītu dzimtenē. "Mēs esam Latvijā, jo mums šeit ļoti patīk", tā saka viņi paši. "Jūs esat spilgts piemērs tam, cik uzņēmīgi un zinoši cilvēki atgriežas no ārzemēm atpakaļ Latvijā un nes reālu pievienoto vērtību,"  tā par viņiem saka citi.  Viņi ir tie, kuri smēluši pasaules pieredzi, tagad atgriezušies Latvijā.  2017. gadā ar domu, ka tiem, kuri dzīvojuši, strādājuši un pieredzi uzkrājuši pasaulē, atgriežoties Latvijā varētu tikties, dalīties ar savu pieredzi un mudinātu arī citus atgriezties, radās biedrība "Ar pasaules pieredzi Latvijā

Neizsīkstošs darbs un neatlaidība raksturo latviešu valodas mācīšanu bērniem diasporā un bieži vien tas ir brīvprātīgs darbs. Nule noskaidrojies, ka finansējumu no Latvijas saņems 43 diasporas skolas 20 valstīs. Cik daudz naudas skolas saņems, kā tērēs un vai ar to pietiek, lai saglabātu latviešu valodu, nedzīvojot Latvijā, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viešņas: Latviešu valodas aģentūras diasporas projektu koordinatore Aija Otomere, Eiropas Latviešu apvienības izglītības projektu vadītāja un Latvijas biroja pārstāve Aira Priedīte, Dārbijas Latviešu skolas vadītāja Lielbritānijā Kristīne Volodka un Amerikas Latviešu apvienības izglītības nozares vadītāja, Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes locekle Elisa Freimane.  

Lai veicinātu diasporas pilsonisko līdzdalību un stiprinātu ārpus Latvijas dzīvojošo saikni ar tēvzemi, šogad sabiedrības integrācijas fonds atbalstīs 14 projektus. Pēc kādiem kritērijiem izvēlēti uzvarētāji, kurš, kur un kā īstenos šos projektus, bet kuri projekti palikuši "aiz borta", skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viesi: Reinis Lasmanis, Sabiedrības integrācijas fonda Pilsoniskās sabiedrības atbalsta departamenta direktors, Indulis Bērziņš, ”Latviesi.com” valdes priekšsēdētājs, Justīne Krēsliņa, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēde, un Skaidrīte Aguļēviča, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde.  

Saeimā ir izveidota parlamentāriešu darba grupa, lai veicinātu sadarbību ar diasporu - veidotu ciešāku saikni ar tautiešiem ārvalstīs, kā arī dialoga formā skaidrotu aspektus, kas būtiski tautiešiem gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tāda parlamentāriešu grupa nodibināta pirmo reizi Saeimas vēsturē un raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts skaidrosim, ko tas nozīmē diasporai, kāds būs šīs darba grupas pienesums, kādos virzienos tā darbosies, vai uzrunās tikai pilsoniski aktīvo diasporas daļu, un ko vispār nozīmē aktīvs pilsonis diasporā. Tēmu komentēt palīdzēs Saeimas deputāte Irma Kalniņa, Eiropas latviešu jauniešu biedrības “Eiropas jaunieši” biedrs Ernests Barons, Kustības "#esiLV" valdes locekle Elīna Pinto.   

Februāra beigās, apritot gadam, kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, izskanēja atgādinājums, ka mēs, sabiedrība visā pasaulē, nedrīkstam nogurt no atbalsta ukraiņiem, mēs nedrīkstam pierast pie zvērībām, ko pastrādā Krievijas armija. Un vēl nereti tiek runāts par to, ka mums, latviešiem, ir vienkāršāk identificēties un neatslābt atbalsta sniegšanā ukraiņiem, jo esam tik tuvu, tas notiek mums blakus. Atšķirībā no citām vietām pasaulē, kur karš Ukrainā šķietami ir tik tālu un tāpēc neskar ikkatru un ikvienu. Demonstrācijas, mītiņi, politiskas diskusijas - tie daži ir atbalsta veidi, kā ukraiņiem palīdz diaspora. Šoreiz viens no jautājumiem raidījumā Globālais latvietis 21. gadsimts ir par to, cik būtiska loma situācijas izpratnē ir vēsturiskajam kontekstam. To pārrunājam, sazinoties ar aktīviem cilvēkiem Amerikā, Kanādā un Austrālijā.   Raidījuma viesi: Mārtiņš Andersons, Amerikas Latviešu apvienības priekšsēdis, Rita Andersone no Viduszviedrijas Latviešu apvienības, Reinis Dancis, Latviešu apvienības Austrāl

Vēl nesen raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts runājām par pētījumu, kurā bija apzinātas dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos un pašvaldību sniegtais atbalsts tiem, kas atgriežas. Skaidrojot, kādi apstākļi veicina vai kavē reemigrantu iekļaušanos darba tirgū un savas uzņēmējdarbības uzsākšanu, toreiz viena no atziņām bija - “ 80% pašvaldību saka, ka vajag atbalsta pasākumus reemigrācijas veicināšanai”. Valsts to sadzirdējusi un līdzfinansēs jaunas darba vietas reģionos, kas būtu pieejamas gan reemigrantiem, gan iekšējiem migrantiem. Šoreiz uzmanību pievēršam projektam, kuru izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Kādā veidā iecerētie 80 000 eiro, kas nonāks katrā no pieciem plānošanas reģioniem, varētu sasniegt to cilvēku, kas atgriežas, maciņu. Diskutē Miks Muižarājs, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs, Mareks Gruškevics, ministra padomnieks valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības jautājumos Vides aizsardzības un reģionālās attīstība

Topošais valsts aizsardzības dienests diasporā rada virkni neskaidru jautājumu, tostarp, kā izvairīties no gadījumiem, kad diasporas jaunieši izvēlētos atteikties no Latvijas pilsonības. Tādēļ svarīgi veidot pārdomātu dienesta komunikācijas kampaņu, kas sekmētu dienesta prestižu diasporas jauniešu vidū, vienlaikus dienestam vajadzētu būt iespējai jaunieša karjerā, ir jābūt ieguvumiem no dienēšanas Valsts aizsardzības dienestā. Vai un kā veidot dienestu kā rīku, kas palīdzētu jauniešiem iegūt gan labu izglītību, gan praktiskās iemaņas valsts aizsardzībā, gan paplašinātu karjeras iespējas, par to diskutējam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedrs Edvīns Šnore, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs, Eiropas latviešu jauniešu biedrība “Eiropas jaunieši” Jānis Skrebels un portāla "Baltic-Ireland.ie" galvenā redak

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija pasaulē - diasporas centros aktīvi lasa jaunākās grāmatas latviešu valodā un līdzdarbojas Lielajos lasīšanas svētkos. Pērn Bērnu žūrijā piedalījās 67 diasporas centri no 29 valstīm. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna ar diasporas lasītājiem, par to, cik nozīmīga ir lasīšana, dzīvojot ārpus Latvijas. “Lasīšana mūs visus padara par imigrantiem. Tā izved mūs ārpus mājas, un vēl svarīgāk, tā rada mājas mums it visur.” Tā Rīza Viterspūna ir teikusi par grāmatām un lasīšanu. Šis Amerikas aktrises citāts savulaik kļuva aktuāls arī Bērnu literatūras centrā, kad divtūkstošo gadu sākumā arvien biežāk sākām saņemt skumjus e-pastus no Latvijas bibliotēkām ar ziņu, ka kārtējais mazais lasītājs, kas gadiem ir nācis uz bibliotēku, kopā ar saviem vecākiem ir emigrējis vai tuvākajā laikā plāno braukt uz citu valsti labākas dzīves meklējumos. 2007. gadā Bērnu literatūras centrs pieņēma tam laikam neparastu lēmumu, sekot bērniem, kas devušies projām, un palaist Bērnu žūri